Šajos saulgriežos Mēness būs dilstošs, tāpēc Līgo vakars ir īpaši piemērots, lai attīrītos fiziski, mentāli un garīgi, kā arī lai tiktu vaļā no visa, kas iestāvējies un apgrūtina, saka pirtnieks un garīgās dziedniecības praktiķis Vilnis Lejnieks. Saulgriežu naktī domās iedēstītais piepildīsies un vairosies. Ja ļausieties romantiskam piedzīvojumam, tas būs neaizmirstams!
Atmet veco, meditē pļavā
Jāņu pirts dara brīnumus! Vasaras saulgriežu laikā pirts ir īpaši dziedinoša, var sacīt, ar maģisku iedarbību, un to nosaka enerģiju aktivitāte dabā un kosmosā. Latviskajā dzīvesziņā vasaras saulgrieži ir mistērija, kurā satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Vasaras saulgriežos daba ir pilnbriedā, burtiski gavilē, visas dabas (un astroloģiskās) stihijas ir atvērtas. Atliek vien smelt pilnām saujām un piepildīt sevi ar dabas un kosmosa enerģiju. Tieši pirts ir vieta, kur sastopas Uguns, Ūdens, Zemes un Gaisa stihijas.
F64
Ir saglabājušies seni ticējumi, kas vēsta, ka mūsu senčiem pirts bija svētāka nekā baznīca. Teju visas senās tautas pirti dēvēja arī par svētnīcu - mūsdienu izpratnē tā vienlaikus bija baznīca, psihologa kabinets, dziednīca un skaistumkopšanas salons. Pirms Jāņiem pavasara darbi bija padarīti - viss iesēts, sastādīts, uzrušināts, izravēts. Atlika vien gaidīt ražu. Arī māja bija izmēzta un meijām izrotāta. Nu bija laiks kurināt pirti. Zināms, ka sirmā senatnē vīri un sievas pirtī gāja kopā. Tradīciju doties pirtī atsevišķi ieviesa kristietība. Senie latvieši pirms iešanas pirtī padeva labdienu pirtij un palūdza tās svētību.
«Pirtī jāiet ar mērķi, domājot par to, no kā gribu atbrīvoties un ko vēlos iegūt vietā,» iesāk Vilnis Lejnieks. «Tikai tad, kad esi attīrījies, atbrīvojies no nevēlamā, vietā vari iedēstīt jaunu domu.» Turklāt pirtī iešana ap saulgriežu laiku daudz spēcīgāk nekā citkārt saistīta ar auglību, mīlestības vairošanu un pāra attiecību sakārtošanu.
«Ja jums nav pieejama burvīga lauku pirtiņa mežmalā pie ezera, tas vēl nenozīmē, ka nevarat izpildīt rituālu un Jāņu maģija ies gar degunu,» saka pirtslietu zinātājs. Jāņu dienas «lāzera stars», kas savieno pagātni, tagadni un nākotni, spēj iekļūt visur. Varat doties uz pilsētas pirti, saunu vai SPA. «Nav sliktas pirtis - ir tikai labas un vēl labākas,» smejas Lejnieks. Tomēr brīdis, lai dotos pļavā pēc trejdeviņām jāņuzālēm gan jāatrod, jo laikā ap Jāņiem daba atrodas savā enerģētiskajā virsotnē. Zāļu tirgū pirktās puķes ir skaistas, bet raksturojamas kā forma bez satura - plika komercija. Burvestība notiek brīdī, ka tu dodies pļavā - kaut vai nelielā zālienā pilsētas tuvumā. Ne velti senos laikos viedās ciema sievas pēc meitu savāktajām jāņuzālēm zīlēja nākotni. Pļavā vajadzētu doties vienatnē, lai ikdienišķas sarunas nenovirza no būšanas kopā ar dabu, Dievu un lielo klusumu. «Tā ir meditācija kopā ar augiem. Ziedus un zālītes lasa ar nozīmi, uzticoties sajūtām, nevis tāpēc, ka gribas. Ziedi jāplūc, nevis jāgriež, katram pasakot paldies par ziedēšanu un ziedošanos. Cilvēkam jāzina, kādam mērķim viņš plūc konkrētos ziedus - veselībai, mīlestībai, labklājībai. Jāplūc trīs vienādas zālītes deviņas reizes. Vispirms domājot par sevi, tad paplašinot loku: bērniem, vīru, sievu, tuviniekiem, kaimiņiem, pilsētu, valsti, planētu. Jāņos mēs īpaši izjūtam to, ka viss ir vienots. Viens cilvēks veselībai izvēlēsies āboliņu, otrs nātri. Ja rokas dabiski sniedzas pēc tās zālītes, notici!» Saplūktais pušķis jāņem līdzi pirtī, bet pērties ar to gan nav ieteicams, paskaidro pieredzējušais pirtnieks. Ziediem jābūt līdzās laikā, kad cilvēks veic attīrīšanās rituālu. Vilnis Lejnieks uzsver, ka, meditējot uz ziediem, jābūt mierīgam un jārīkojas ar dziļu pārliecību, ka mērķis tiks sasniegts. Pēc pirts dabas dāsnā dāvana jāmet ugunskurā, ko apļa veidā iekur pagalmā. «Ziedi pārvērtīsies pelnos, bet tajos ieliktā enerģija nekur nepazudīs,» teic dziedniecības praktiķis. «Ziedojot ugunij, domās vajag vairot to, kas iesēts, iesākts, iecerēts.» Turklāt uguns ļauj atbrīvoties no tā, kāds nevēlies būt, un tiekties pēc jaunas kārtības sevī. Pēc liesmām paliek tikai pelni, no kuriem celties jaunā kvalitātē.
F64
No mīlas apreibušie atrod papardes ziedu
Saulgriežu pirtī visur ir zaļie augi - lāva tiek noklāta ar lakstaugiem, koku lapām, ziediem. «Ja nav iespējams atnest uz pirti ziedu klēpi un iekurt pagalmā ugunskuru, to var darīt domās. Nogulieties uz lāvas, aizveriet acis un dodieties pļavā. Tad iegremdējiet seju ziedos, sajūtiet to smaržu un pieskārienu. Ja spējat uzburt sajūtas un ir stipra ticība, efekts būs tāds pats.»
Pirtī nav nekā labāka par kārtīgu pērienu! Vislabāk tas iedarbosies, ja process notiks profesionāla pirtnieka vadībā. «Sākumā ādu var attīrīt ar augu skrubi, kuram pievienots sāls vai soda. Ja kādai par stipru, var iztikt ar augu maisījumu.» Pēršanās sākas ar apses un papeles slotiņām, kas attīra un aizdzen visu nelabo. Pirtī obligāti jāizmanto bērza slota. «Universāls koks, kas der domu programmēšanai. Turklāt, saskaroties ar ķermeni, koks nodod cilvēkam savu enerģētiku - lokanumu, izturību.» Savukārt lazda stiprina un piešķir lokanību prātam. Pīlādzis - senais maģiskais koks - attīra, uzlādē un veido aizsardzību. Vilnis Lejnieks uzskata, ka priede un egle vasaras pirtī neiederas, jo, kamēr var, jāizmanto viss košais, sulīgi zaļais. Sievietēm ir ieteicama nopēršanās ar liepu - seno sievišķības aizstāvi. «Tā ir pirts klasika. Liepa veicina sievišķību un skaistumu. Jaunajai māmiņai derēs ābele. Vītols iedarbojas uz intuīciju, bet ozols nostiprina labās domas - tas ir kā punkts uz «i».» Vilnis Lejnieks iesaka Jāņu pirtī galvu segt ar ziedu vainagu. Vislabāk, ja ziedi ir pašu lasīti un pīti. «Tikai par papardi neaizmirstiet,» iesaucas pirtnieks. To var salikt uz lāvas, izdekorēt telpas. Paparde atgādinās par ezotērikas klātbūtni pasaulē un ļaus ikdienišķajā saredzēt neparasto. «Nopērušies jāņabērni dodas meklēt papardes ziedu. Tas ir simbols, ko var redzēt izmainītā apziņas stāvoklī - ne alkohola, bet mīlestības reibumā.» Lejnieks saka, ka īsu brīdi, ziedēšanas laikā, apkārt papardei patiesi var redzēt tādas kā sidrabainas spurgas. Kultūras antropologi uzskata, ka aiz virskārtas - seksualitātes simbolikas - papardes ziedā rodama dziļāka jēga. Tas nozīmē garīguma meklējumus, tiekšanos pēc dievišķā.
Ko nevajag darīt pirtī? «Nedrīkst izmantot sintētiskus, veikalā pirktus mazgāšanās līdzekļus,» strikti teic pirtnieks. Viņš ir kategoriski pret dabisko enerģētiku nomācošu, uzbāzīgu vielu izmantošanu. «Daba visu izdara pati - lēni un gudri sakārto, bet mēs ar ķīmiju nojaucam tās ritmu.» Kad fiziskās attīrīšanās process pabeigts, tad jāiziet ārā to nostiprināt ar tautas dziesmām un labiem vārdiem, saka Vilnis Lejnieks un piemetina, ka precīzu priekšrakstu, kuriem jāseko, nav. Cilvēkam dziļi jāievelk elpa, jāatbrīvo ķermenis un prāts, jāieklausās sevī un jāseko sajūtām. Ja cilvēks kā burta kalps izpilda instrukciju, lielas jēgas nav. Tomēr viens nosacījums ir: jāizmet no galvas drudžainās domas, jāaizmirst par ikdienu un vulgāru materiālismu.
Pliks un dulls
Mūsu senčiem vienmēr bijusi svarīga ūdens maģija. Pēc pirts latvieši skrēja uz tuvējo dīķi vai ezeru un peldējās pliki. «Kad cilvēks ir pliks, viņš ir patiess. Līdzko mēs uzvelkam kaut vai nelielu apģērba gabalu, tā uzliekam masku. Senie latvieši pirtī viens otru pat vārdā nesauca, lai visi būtu vienādi. Viņi viens otru dēvēja par vilkiem, zaķiem, lapsām.» Mūsu viedie senči uzskatīja, ka Jāņu naktī ūdens ir sidrabots un attīra no grēkiem - paņem sliktās domas, darbus un aiznes uz haosa valstību. Ūdens ir starpnieks starp šo pasauli un pazemes valstību, kur mīt mirušo dvēseles un sākas viss radītais. Pirms kristietības pazemes valstībai nebija nekāda sakara ar elli un grēcinieku sodīšanu. Senos laikos jāņabērni, dodoties nakts peldē, līdzi ņēma lāpas, kas iedegtas no jāņuguns, lai visu laiku atrastos to svētības lokā. «Viens no iedarbīgākajiem saulgriežu pirts rituāliem ir vārtīšanās rīta rasā. Tā dod spēku un garīgu iedvesmu visam gadam,» saka pirtnieks. Ja ļaušanās atvēsinošajai rīta peldei zālē šķiet pārāk ekstrēma, tad rīta rasu var savākt tīrā lina dvielī, ko mentālai un garīgai atjaunotnei var izmantot visu gadu. «Rokas tādā dvielī neslauka,» piemetina Vilnis Lejnieks. Dvielī savākta ļoti koncentrēta dabas enerģija.
Saulgriežus caurstrāvo seksuālā enerģija, kurai drīkst un pat vajag ļauties. Kādreiz rakstīja, ka Jāņu naktī latvietis ir «galīgi dulls». Saulgrieži bija vienīgā nakts gadā, kad aizliegumi nedarbojās - varēja ļaut vaļu garam un miesai. Iespējams, tāpēc, ka ikdienā latvieši bieži vien bijuši stīvi, atturīgi, robusti. Senos laikos mazuļus autiņos satina ļoti cieši. Šis sastingums cilvēkos saglabājās uz visu mūžu. Tad nu Jāņu naktī varēja ļauties miesas baudām un iztrakoties no sirds. Mīlas piedzīvojums, kas uzvirmo rīta rasā vai peldoties jāņuguns apspīdētā ezerā, ir neaizmirstams. Nevajag sev to liegt! It īpaši mūsdienās, kad romantisks piedzīvojums naksnīgā meža ielokā ir ekskluzīvs pārdzīvojums. Jāņos svarīgākais ir nevis mīlas rotaļu ilgums vai to izsmalcinātība, bet gan saplūšana ar dabu un mīļums, ko dāvājat mīļotajam cilvēkam.
F64
Iemīli sevi!
Saulgriežos visam, ko darām, ir sakrāla nozīme. «Jo vairāk jēgas mēs piešķiram notiekošajam, jo rituāls iedarbīgāks. Var jau paņemt alus pudeli, dejot ap ugunskuru, un būs labi, bet tas notiks tikai fiziskā līmenī. Mēs nebūsim paņēmuši to, ko mums Visums dod vienīgi šajā naktī.» Vilnis Lejnieks saka, ka pirtī jāsačubina, jāsamīļo ikviena ķermeņa daļa - kāju pirkstiņi un smalkie kauliņi pēdās, kas visu dzīvi nes mūsu smagnējo ķermeni. «Katra mūsu ķermeņa šūniņa pelnījusi uzmanību. Kājas ir kustība - ja tās nenes, mēs paliekam uz vietas.» Pirts ir īsā vieta, kur iemīlēt un pieņemt savu ķermeni, ieraudzīt, cik tas ir perfekts un skaists. «Lai izdarītu izvēli mainīties, ir jāsāk ar sevis pieņemšanu. Pēc tam varam sākt domāt: gribu mazliet nomest svaru un pakoriģēt vidukļa apveidu.» Dziednieks atgādina, ka mērķi - ne fiziski, ne garīgi - nedrīkst radīt satraukumu un spriedzi. Visam jānotiek ar prieku. Lejnieks piemetina, ka pirtnieka amats ir unikāls: «Tu darbojies ne vien fiziski, bet arī enerģētiski, iedodot cilvēkam ne vien to, ko viņš grib, bet arī to, kas viņam vajadzīgs. Mūsdienās pirts savā ziņā ir kā psihoterapeits, pie kura ieej netīrs, sagumis, neticīgs, bet iznāc attīrījies, iztaisnojis plecus, cerību pilns.»
Vieglu garu!
ASTROLOĢISKĀ REPLIKA
Pirts dienas
Pirtī iešanas, attīrīšanās un atjaunošanās procedūrām labvēlīgāko laiku var piemeklēt katra cilvēka individuālajā kartē vai arī ņemt vērā senās zinības, kas balstās uz Mēness cikliem. Šo pieeju izmantojam «Praktiskās Astroloģijas» ikmēneša skaistuma kalendāra veidošanā.
Pastāv uzskats, ka vislabākā pēršanās ir 3., 5., 6., 10., 17., 21., 24. un 30. Mēness dienā. (Par Mēness dienu dēvē periodu no Mēness lēkta līdz rietam, tas var ilgt diennakti vai tikai kādas stundas.) Savukārt nelabvēlīgas ir 4., 7., 9., 12., 14., 15., 19. 23. un 29. Mēness diena. Taču katrā sliktumā var atrast arī savu labumu. Pastāv uzskats, ka 9., 19. un 29. ir tā dēvētās Sātana dienas, ko vēlams pavadīt mierīgi un attīrīt telpas enerģētiski. Tad kāpēc gan nevarētu saudzīgā pirts procedūrā likvidēt negatīvās enerģijas no cilvēka organisma? Sarunās ar pirtniekiem dzirdēti dažādi viedokļi, un viens no tiem: visam savs laiks, un arī «sliktajās dienās» var atrast ko labu un izvēlēties atbilstošu pirts rituālu.
Tā kā astroloģijā ir dažādas pieejas, kāds cits varbūt pievērsīs uzmanību tam, kurā zodiaka zīmē konkrētajā dienā atrodas Mēness. Tādā gadījumā piemērotākās dienas pirts baudīšanai ir tad, kad Mēness atrodas Ūdens stihijas zīmēs - Vēzī, Skorpionā, Zivīs.
Vēl tiek pievērsta uzmanība arī Mēness fāzēm. Attīrīšanos labāk veikt dilstošā Mēnesī, enerģijas lādiņu uzņemt augošā, bet tukšā Mēnesī gan labāk neko nepasākt. Vislabāk, ja vairāki labvēlīgie parametri sakrīt, taču šādas dienas negadās bieži. Tāpēc katram pirts mīļotājam pašam vajadzētu pasekot līdzi Mēness kalendāram un saprast, kuras dienas tieši viņam ir tās labākās.
Guna Kārkliņa
