Horoskopi: ASTROLOĢIJA: Gada nozīmīgākie notikumi astronomijā un kosmosa izpētē 1 komentāri
 
Horoskopi

ASTROLOĢIJA: Gada nozīmīgākie notikumi astronomijā un kosmosa izpētē

 
Scanpix

Šā gada septembrī beigsies vesela ēra kosmosa izpētē – sadegot Saturna atmosfērā, savu darbību beigs kosmiskā zonde «Cassini», kas startēja tālajā 1997. gadā un ir savākusi ļoti daudz informācijas par Saturnu, tā pavadoņiem un gredzeniem. Ļoti iespējams, ka cilvēce pavirzīsies krietnu soli uz priekšu Mēness izpētē, jo mūsu planētas dabisko pavadoni plāno apciemot gan Ķīnas valsts kosmosa izpētes aģentūras, gan divu privāto kompāniju misijas. Bet abi šāgada Saules aptumsumi Latvijā diemžēl nebūs novērojami.

11. februāris - Mēness pusēnas aptumsums

Nezinātājs Mēness pusēnas aptumsumu var arī nepamanīt, jo tā laikā mūsu planētas dabiskais pavadonis atrodas vien Zemes pusēnā, kas to pilnībā neaptumšo - var šķist, ka Mēnesim priekšā nonācis kāds mākonis. Tomēr arī šis ir pilnvērtīgs aptumsums, kas būs redzams teju visā pasaulē. Rīgā aptumsums sāksies īsi pēc pusvieniem naktī, bet tā maksimālā fāze būs pulksten 2.44. Ja ņem vērā, ka 11. februāris ir sestdiena, kad vairumam ļaužu uz darbu nav jāiet un no rīta iespējams pagulēt ilgāk - kādēļ gan nepavērot aptumsumu?

26. februāris - Saules gredzenveida aptumsums

Saules gredzenveida aptumsums notiek brīžos, kad Mēness ir tik tālu no Zemes, ka nespēj aizsegt visu Sauli. Tas tiek uzskatīts par vienu no interesantākajiem aptumsumu paveidiem, taču pilnībā būs novērojams vien ierobežotā teritorijā - Čīles un Argentīnas dienvidos, Atlantijas okeānā, kā arī Angolā un Kongo. Tiesa, daļējs aptumsums būs redzams lielā daļā Dienvidamerikas un Āfrikas.

7. aprīlis - labi saskatāms Jupiters

Aprīlī gigantiskā gāzveida planēta atradīsies vistuvāk Zemei, turklāt naktīs to apspīdēs Saule, un spilgtais Jupiters būs labi saskatāms pat ar neapbruņotu aci. Labs tālskatis palīdzēs saredzēt Jupitera četrus lielākos pavadoņus, bet ar vidējas jaudas teleskopa palīdzību būs iespējams pat pamanīt dažādas detaļas uz Jupitera.

Maijs - pirmais kosmiskā kuģa «Dragon V2» orbitālais izmēģinājums

Kompānija «Space X» maijā (precīzs datums «Praktiskās Astroloģijas» tapšanas brīdī vēl nav paziņots) gatavojas veikt vienu no savā vēsturē nozīmīgākajiem izmēģinājumiem, sūtot uz Starptautisko kosmosa staciju jaunuzbūvēto kosmisko kuģi «Dragon V2». Tajā ir vietas septiņiem astronautiem, taču tiek plānots, ka šis eksperiments notiks autopilota režīmā. Ja tas noritēs bez problēmām, iespējams, jau līdz gada beigām «Dragon V2» tiks izmantots, lai kosmosa stacijā nogādātu pirmos astronautus. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ļoti cer, ka sadarbība ar privātajām kompānijām dos rezultātus, jo kopš 2011. gada, kad tika pārtraukta «Space Shuttle» programma, amerikāņiem nav kosmosa kuģu, kas ļautu astronautus nogādāt Starptautiskajā kosmosa stacijā, un nākas izmantot Krievijas pakalpojumus.

6. un 7. maijs - Eta Akvarīdu meteoru plūsma

Ik gadu laika posmā starp 19. aprīli un 28. maiju mūsu planētas iedzīvotājiem naktīs iespējams vērot «zvaigžņu lietu», ko sarūpējusi leģendārā Haleja komēta. Ziemeļu puslodē meteoru plūsma ir vājāka, un izredzes ieraudzīt vairāk par 30 «krītošajām zvaigznēm» stundā ir niecīgas, taču dienvidu puslodē labos laika apstākļos iespējams stundā novērot par vairāk nekā 60 Zemes atmosfēru sasniegušo un spilgti uzliesmojušo meteoru.

Gada otrā puse - «Chang'e 5» misija uz Mēnesi

Ķīnas Kosmosa izpētes aģentūra (CSNA) ir samērā noslēpumaina organizācija, un pagaidām tā atklājusi vien to, ka kosmiskā zonde «Chang'e 5», kuras uzdevums būs iegūt Mēness grunts paraugus, uz Zemes dabisko pavadoni tiks sūtīta «gada otrajā pusē». «Chang'e 5» sastāv no vairākiem elementiem - Mēness orbitālā moduļa, nosēšanās un pacelšanās moduļa, kā arī visurgājēja, kura uzdevums būs savākt aptuveni divus kilogramus Mēness grunts paraugu. Tā instrumenti ļaus ierakties aptuveni divus metrus zem Mēness virsmas. Visurgājējs būs apgādāts arī ar kamerām, spektrometru, gāzu analizatoru, siltuma detektoru un ierīci, kas ļaus operatīvi analizēt grunts saturu.

Gada otrā puse - pirmie privātie kosmosa kuģi uz Mēness

Cīņa par «X Prize» (20 miljoniem dolāru) ir izgājusi finiša taisnē, un divas privātās kompānijas - Izraēlas «SpaceIL» un ASV «Moon Express» - paziņojušas par gatavību uz Mēnesi sūtīt kosmosa kuģus un nelielus visurgājējus. Par uzvarētāju tiks pasludināta tā kompānija, kuras robots spēs veikt vismaz 500 metru garu ceļu pa Mēness virsmu un pārsūtīt uz Zemi augstas izšķirtspējas video.

7. augusts - daļējs Mēness aptumsums

Šo aptumsumu būs iespējams vērot gandrīz virs visas Āfrikas, Eiropas, Āzijas un Austrālijas teritorijas. Latvijā tā sākuma fāze nebūs redzama, jo īsi pirms pulksten septiņiem pievakarē Mēness vēl atradīsies aiz horizonta, tomēr pulksten 21.20, kad aptumsums būs sasniedzis maksimuma fāzi, teorētiski tas būs novērojams. Teorētiski - tāpēc, ka vienlaikus ar Mēnesi debesīs vēl atradīsies nenorietējusī Saule, un šādi apstākļi nav paši piemērotākie aptumsuma baudīšanai.

12. un 13. augusts - Perseīdu meteoru plūsma

Svifta - Tatla komētas pamestā aste, kurai traucas cauri mūsu planēta, nodrošina iespaidīgu «zvaigžņu lietu», kura laikā ziemeļu puslodē modrs vērotājs var saskaitīt līdz pat 60 meteoriem stundā. Perseīdu meteoru plūsmas laikā Latvijā bieži vien ir ļoti piemēroti apstākļi «krītošo zvaigžņu» skaitīšanai.

21. augusts - pilns Saules aptumsums

Medijos šis aptumsums jau izpelnījies apzīmējumu «Lielais Amerikas aptumsums», un tas ir gana precīzs. Pirmo reizi kopš 1979. gada vismaz daļējs Saules aptumsums būs ar nelielu laika nobīdi novērojams visos 48 ASV kontinentālajos štatos (tātad atskaitot Aļasku un Havaju salas), un nākamreiz kas līdzīgs notiks vien 2024. gadā. Pilnā aptumsuma līnija no Oregonas štata ASV rietumu piekrastē virzīsies uz Dienvidkarolīnu austrumkrastā, bet daļējs aptumsums būs redzams gandrīz visā Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļos, kā arī Eiropas un Āfrikas rietumos.

15. septembris - «Cassini» misijas beigas

Saturna, tā pavadoņu un gredzenu izpētes misija tika uzsākta 1997. gada 15. oktobrī, kad no kosmodroma Kanaveralas zemesragā startēja nesējraķete «Titan IV(401)B» ar diviem zinātniskajiem instrumentiem - Saturna un tā sistēmas izpētes zondi «Cassini» un nosēšanās moduli «Huygens», kura uzdevums bija sasniegt Saturna pavadoņa Titāna virsmu. 2004. gadā abas šīs zondes sasniedza Saturna orbītu, ķeroties pie zinātnisko uzdevumu pildīšanas. Saskaņā ar plānu «Huygens» savu mūžu uz Titāna beidza 2005. gada 14. janvārī, līdz pat beidzamajam brīdim turpinot sūtīt informāciju, savukārt «Cassini» turpinājusi vākt datus vairāk nekā 12 gadu garumā. Pērnā gada decembrī zonde uzsāka Saturna gredzenu izpēti, bet 2017. gada aprīlī tai plānots veikt manevru, lai nonāktu orbītā starp Saturnu un tā iekšējo gredzenu. Zondes degvielas krājumi sāk izsīkt, un tāpēc arī pieņemts lēmums, ka tā tiks sadedzināta planētas atmosfērā.

4. oktobris - 60. gadadiena kopš pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa palaišanas. 1957. gada 4. oktobrī no starta vietas Kazahijas PSR, kas vēlāk ieguva Baikonuras kosmodroma nosaukumu, tika palaists pirmais mākslīgais Zemes pavadonis, un visa pasaule pāris dienās iemācījās krievu vārdu «sputņik». Oficiāli šo pulēto metālisko sfēru 58 centimetru diametrā, kas bija aprīkota ar četrām radio antenām, sauca par PS-1 («Vienkāršākais pavadonis - 1»). «Sputņiks» veiksmīgi tika nogādāts elipses formas orbītā (215 līdz 939 kilometru augstumā virs Zemes), katru loku ap mūsu planētu veicot 96,2 minūtēs. Tā raidītos signālus «medīja» radioamatieri visā pasaulē, un, kaut gan pavadonis nebija aprīkots ne ar kādiem sensoriem, zinātnieki uz Zemes izmantoja tā kustības un radiosignālu parametrus, lai izdarītu secinājumus par atmosfēras augšējo slāņu un jonosfēras fizikālajām īpašībām. Radio signālus «Sputņiks» raidīja līdz 26. oktobrim, kad izlādējās satelīta baterija, bet 1958. gada 4. janvārī tas atgriezās Zemes atmosfērā un sadega.

13. novembris - debesīs blakus Venera un Jupiters

Neilgi pirms saullēkta debesīs, lūkojoties uz austrumu pusi, būs redzami divi spoži blakus esoši punkti - Venera un Jupiters.

Decembris - orbītā nogādās divus kosmiskos teleskopus

Gan NASA sadarbībā ar privāto kompāniju «SpaceX», gan Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) decembrī plāno nogādāt Visumā divus jaunus kosmiskos teleskopus, turklāt abi tiks izmantoti eksoplanētu meklēšanai. Amerikāņu projekts TESS («Transiting Exoplanet Survey Satellite») pētīs vairāk nekā 200 000 zvaigžņu sistēmas, lai fiksētu tajās vēl nezināmas planētas, savukārt eiropiešu teleskopa CHEOPS («CHaracetrising ExOPlanet Satellite») uzmanība būs koncentrēta uz relatīvi netālajām sistēmām, par kurām jau zināms, ka tajās atrodas planētas - zinātnieku mērķis būs iegūt par tām pēc iespējas vairāk informācijas.

Decembris - «Boeing» kosmosa kuģa izmēģinājums

Kosmosa kuģi «CST-100 Starliner» kompānija «Boeing» izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu «Bigelow Aerospace». Daudzkārt (vismaz 10 reižu) izmantojamajā kapsulā ir vietas septiņiem astronautiem vai attiecīgam daudzumam kravas, un plānots, ka decembra nogalē varētu notikt pirmais mēģinājums sasniegt Starptautisko kosmosa staciju - pagaidām autopilota režīmā.

13. un 14. decembris - Geminīdu meteoru plūsma

Līdz 120 meteoriem stundā spēj sarūpēt asteroīda «3200 Phaethon» atstātā putekļu aste, tāpēc Geminīdu meteoru plūsmu pamatoti uzskata par vienu no pašām krāšņākajām. Šogad lielāko nakts daļu debesis neizgaismos Mēness, un šajā ziņā apstākļi meteoru vērošanai būs lieliski.

Komentāri [1]
#
Garlaicīgi 26.janvāris 2017 10:20 atbildēt
Tas gan ir smieklīgi, tomēr dziļākajā būtībā diezgan precīzi - nodēvēt ''kosmosa izpēti" un astronomiju par astroloģiju.

www.youtube.com/watch?v=UrSMA7OZKmQ
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers