Šobrīd plaši izplatīta ir aizraušanās ar dažādām diētām. Tie, kas vēlas samazināt svaru, ir gatavi izmēģināt visneprātīgākos ieteikumus: dzert ābolu etiķi, māla ūdeni, katru dienu mainīt maltītē lietojamos produktus, ēst vairumā šokolādi... Dietologs, gastroenterologs Igors Fizdels par to visu rausta tikai plecus, uzsverot, ka pašārstēšanās ne pie kā laba nevar novest, tas jādara ārsta uzraudzībā, nosakot katram individuālu diētu.
«Visiem viena recepte nekad pilnībā nederēs. Tas būtu tā, ja es karstā vasaras dienā tiem, kas sauļojas jūras malā, sauktu, lai visi gaišmatainie ierobežo saules peldes, jo var ātrāk dabūt apdegumus nekā tumšmatainie. It kā jau sava loģika tajā visā ir, jo blondiem tiešām ir lielāka jutība pret saules stariem. Taču cilvēkiem var rasties jautājums: bet ko darīt tiem, kam nav matu, vai rudmatainiem, vai tiem, kas lietojuši pretiedeguma krēmu? Jo skaidrs, ka katra cilvēka organisms ne tikai uz sauli, bet arī uz daudz ko citu reaģē atšķirīgi. Vienkāršas un visiem derīgas shēmas diemžēl nestrādā, un vēl jo vairāk ārstniecībā,» teic Igors Fizdels.
Kaloriju samazināšana
Svara samazināšanai efektīvs ir tikai tas, kas vērsts uz kaloriju samazināšanu, nevis tikai vienu produktu nomaiņu ar citiem. Patiesībā tas ir likums numur viens, uzsver ārsts, kurš jau vairāk nekā 32 gadus (no tiem 25 gadus strādājot Ārstnieciskās dietoloģijas centra klīnikā) palīdz tikt galā pacientiem ne tikai ar liekā svara problēmām, bet dažādām gremošanas trakta, cukura diabētu, asinsspiediena un citām vainām, kam nav vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās. Viņš arī norāda, ka diēta kā ārstniecisks līdzeklis tiek izmantota jau kopš seniem laikiem - jau Hipokrāts bija atklājis, ka pareiza produktu lietošana pārtikā var palīdzēt atveseļoties un paaugstināt dzīves enerģiju. Taču, protams, tā nav panaceja, bet gan ārstēšanas metode. Ne katrā gadījumā ar to vien tiks palīdzēts. Ja cilvēkam būs akūta pneimonija, tad pareiza ēšana varēs tikai atvieglināt pacienta stāvokli, bet bez antibiotikām neiztikt. «Pavisam cita lieta ir hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības - tad pareiza ēšana un diētiskā ārstēšana ir labākais, ko var darīt. Ja cilvēks ievēros visus manus ieteikumus ne tikai ārstniecības periodā, bet arī pēc tam - labi rezultāti ir garantēti. Tas ir kā studentiem, mācot klasisko shēmu: vispirms režīms un diēta, bet pēc tam visas zāles,» uzsver ārsts. Lai tiktu klāt problēmu saknei, viņš cenšas noskaidrot ne tikai katra pacienta slimības izpausmes un cēloņus, bet arī dzīvesveidu, darba apstākļus, ēšanas paradumus un ģimenes tradicionālo racionu. Arī bez analīzēm un nopietnas izmeklēšanas neiztikt. Tad to visu savelkot kopā un sniedzot savas rekomendācijas. Vislabāk ārstniecisko kursu iziet stacionārā. Tad zinot skaidri, ka cilvēkam nebūs kur sprukt un viņš visu ievēros burts burtā. Jo mājās tomēr katrs jūtas brīvāks un šur tur atļausies atkāpes. Bet, protams, ne jau vienmēr vajadzīgs stacionārs. Tāpat kā citām slimībām, ir iespējama arī ambulatorā ārstēšana. «Tas ir atkarīgs no slimības. Ja ir alerģiskas reakcijas, tajā skaitā - astma, arī to var ārstēt ar diētu. (Tas nav nekas jauns, jo šī sistēma ir atstrādāta kopā ar pulmonologiem, alergologiem.) Un šādos gadījumos atrasties slimnīcā ir labāk, jo tad cilvēks ir izolēts no ierastajiem dzīves apstākļiem, kas, iespējams, radījuši konkrēto slimību,» norāda Igors Fizdels. Viņš atzīst, ka alerģija pret dažādiem produktiem mūsdienās ir ļoti izplatīta. Skaidrojumi, kāpēc tas tā notiek, esot dažādi -tiek vainotas gan ekoloģiskās problēmas, gan dažādu e-vielu pievienošana ēdamlietām. Sava loģika tur ir, un tas noteikti ir jāņem vērā. Taču tam visam klāt jāpieskaita arī ģenētika un dzīvesveids. «Visgrūtāk jau ir noteikt cēloni, kāpēc konkrētā slimība radusies. Neapstrīdamas atbildes gan sniegt nav iespējams. Medicīnā jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. Un balto plankumu tajā ir - vai, cik daudz! Taču es kā ārsts varu pateikt, ka sakārtot savu veselību lielā daļā gadījumu ir iespējams.»
Ēšanas tradīcijas
Jāņem vērā, ka katrā klimatiskajā joslā ir savas ēšanas tradīcijas. Vidusjūras reģionā tās būs vienas, Skandināvijā - citas. Arī Latvijā ir savas tradīcijas. «Tas ir būtiski, ko un kā ēdam, bet vēl būtiskāk, kā jau es iepriekš teicu, cik daudz un cik bieži,» uzsver Igors Fizdels. Par laimi, salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, cilvēki vairāk pārtikā lietojot dārzeņus. Te sava pateicības artava ir arī dietologiem, kas nepārtraukti atgādinājuši, ka bez tiem pareiza ēšana nav iedomājama. Tik ilgi skandinot, vairākumam tomēr prātā kaut kas aizķeras. Taču, kā jau tas mēdz gadīties, daļa ir iebraukusi pretējā grāvī, izslēdzot no sava raciona gaļu un zivis pilnībā. Kļūst par veģetāriešiem vai, vēl trakāk - vegāniem un svaigēdājiem. «Jāatceras ir viens: cilvēks pēc savas būtības ir visēdājs. Nu nevar mūsu platuma joslā iztikt bez olbaltumvielām. Jā, var neēst gaļu, bet tad noteikti tā jāaizvieto ar zivīm. Jāēd olas, piena produkti,» uzskaita dietologs. It īpaši sievietes reproduktīvajā vecumā nevar iztikt bez pilnvērtīga uztura. Diemžēl nereti pēc šādiem eksperimentiem ar savu veselību ne vienai vien jaunai sievietei vai pat meitenei nākas ilgi ārstēties, lai organismu uzliktu uz pareizajām sliedēm. «Tagad izplatīta ir arī aizraušanās ar ekoloģiskajiem produktiem. Varam jau mēs gribēt tādus abstraktus, ideālus produktus. Taču vai tādi ir iespējami? Pat tad, ja tie it kā tiek audzēti bez ķimikāliju lietošanas - kur tad paliek lietus, gruntsūdeņi, kuri savus resursus ņem ne jau no vienas šauras teritorijas,» aizdomāties liek Igors Fizdels.
Viņš diezgan pozitīvi skatās uz teoriju, ka cilvēkam vajag vairāk savā ēdienkartē iekļaut tos produktus, kas nākuši no reģiona, kurā viņš dzīvo. Tā teikt - tas ir gan tradicionāli, gan ģenētiski pamatoti. Tajā pašā laikā viņš visai piesardzīgi raugoties uz mums svešām diētām, piemēram, uz ājurvēdu. Tā labi darbojas Indijas reģionā, jo balstīta uz to racionu, kas tur tiek lietots paaudžu paaudzēs. Mēģinot to darīt mūsu zemē, konstatēts, ka tik laba efekta tam nav. Kāpēc? «Jo rietumniekam nav gluži piemērots tas, kas ir nācis no Austrumiem. Cilvēkiem tur ir pavisam cita ģenētika un ēšanas tradīcijas. Var jau izmēģināt visu ko, bet - vai tas ļaus dzīvot ilgi un veselīgi? Diez vai. Ir jau dažādi pētījumi par to, cik ilgi cilvēks varētu dzīvot maksimāli labvēlīgos apstākļos. Bībelē ir teikts, ka tie varētu būt 120 gadi. Limits? Kas to zina, jo pašreiz medicīna vēl tikai taustās tajā virzienā,» teic dietologs.
Cilvēks ir visēdājs
Par to, ko ēst un ko labāk neēst, kurus produktus ēst, bet no kuriem izvairīties, strīdi ir bijuši vienmēr. Viens saka - tomātus vajag ēst, jo tie pasargā no vēža, cits iebilst - nakteņi nav labi. Vai atkal: ne cukuru, ne sāli nevajag lietot. «Patiesībā, kā jau teicu - esam visēdāji, tāpēc svarīgākais jautājums šajā gadījumā ir: cik bieži un cik daudz. Ja cilvēkam ir hipertonija vai nieru mazspēja, tad sāls daudzums noteikti būtu jāsamazina. Nevar no sāls atteikties pavisam, zināms daudzums pārtikā ir jālieto. Ja tas netiek uzņemts 40 līdz 45 dienas, var arī nomirt. Tā tas notika viduslaikos, kad kara apstākļos nebija pieejams sāls. Bet - nevajag arī aizrauties. Cilvēkam pietiek ar tējkaroti vai pusotru tējkaroti dienā.» Citādi esot ar cukuru - tas gan vairāk var kaitēt nekā palīdzēt. Par daudz tā ir limonādē, nemaz nerunājot par dažādām kūkām, cepumiem, našķiem. Tādos apmēros, kā šodien tas tiek lietots, noteikti nebūtu vajadzīgs. Dietologs gan nedomā, ka kola un čipsi rada zināma veida atkarību, vairāk tas saistīts ir ar psiholoģiju, ģimenes ēšanas tradīcijām. Pirms 30 gadiem kola bija pilnīga eksotika. Bet pagaršoja pieaugušie, pagaršoja bērni, un tā lieta aizgāja ģeometriskā progresijā. «Protams, ka tie nav labi produkti. Bet atkal - ja pa diviem mēnešiem reizi izdzersiet glāzi kolas, nekas slikts nenotiks.»
Vai to var mainīt? Somijai to esot izdevies, mainot ierastos ēšanas paradumus - tostarp saldumu patēriņu, tādējādi uzlabojot kopējo nācijas veselības stāvokli (to apliecina arī statistika). Taču te ir jautājums arī par finansējumu - jo, lai kaut ko kardināli mainītu, nevar to izdarīt tikai ar labu gribu vien. Tad tas ir jādara valsts mērogā, nevis kampaņveidīgi, bet ilgstoši un nopietni. Tas ir tāpat kā ar skolas pusdienām - neesot nemaz tik grūti sastādīt ieteicamo ēdienkarti. Taču arī te esot jautājums: kādā cenā jāiekļaujas? Jo par pusotru eiro, ko valsts atvēl bērniem pusdienām, diez vai var to izdarīt. To gan var panākt privātskolās, kur vecāki ir gatavi maksāt lielākas summas, un tās arī visbiežāk vēršas pie dietologiem pēc padoma (arī tad, ja tur mācās bērni ar ēšanas problēmām - piemēram, celiakiju).
Neaizrauties ar zālēm un dziedniekiem
Izplatītajam viedoklim, ka visas slimības, arī gremošanas sistēmas kaites, sākas galvā, Igors Fizdels varot piekrist. Jo cilvēks jau ir viens veselums, to nevar sadalīt pa sektoriem, tāpēc viss ir saistīts. Nervu sistēma - ar hormonālo un otrādi. Stress noteikti ietekmē visu organismu, radot sarežģījumus iekšējos orgānos. Tas viss atkal iespaido nervu sistēmu. Nevajag ārstēt slimību, bet gan pašu cilvēku, tad būs arī rezultāti, ir pārliecināts dietologs.
Aizraušanos ar medikamentiem viņš gan neatbalstot. Ja tos lieto, tad tikai konkrētai kaitei, konkrētā situācijā. Ar ārsta recepti. Bet nekādā ziņā nelietot visas iespējamās zāles, kas pieejamas aptiekā, pēc principa: šī tablete, lai ārstētu šo vainu, bet šī - lai nebūtu slikta dūša no pirmās, bet trešā - lai nesanervozētos, ka vajag tik daudz tablešu. Tāda pieeja esot vissliktākā. Svešvārdā sakot - tā ir polipragmāzija. Arī pievēršanās visu veidu alternatīvajai medicīnai var novest strupceļā. Nevarot gan noliegt, ka pozitīvu efektu šādas netradicionālas metodes var dot, ja pie visa vainīgas ir psiholoģiskas problēmas. Bet kā ir ar ārstnieciskajām tējām - vai tās nevar palīdzēt atveseļoties? Jā, dziedniecībā šī metode ir zināma gadsimtiem ilgi. Nevar noliegt, ka pozitīvu efektu pret kuņģa slimībām dod kumelīšu tēja. Taču izārstēt cilvēku ar to nevar. Un gaidīt kaut kādu brīnumu no tā visa arī nevar, taču arī kaitēt nekaitēs. Vispār par alternatīvo medicīnu viņam negribas izteikties - skaidrs, ka laba tiesa to, kas šajā sektorā darbojas, ir krāpnieki, kas izmanto cilvēku lētticību. Katrā ziņā - iet pie dziedniekiem, nenoskaidrojot diagnozi, kas patiešām kaiš, nevajadzētu. Bez kārtīgas izmeklēšanas var tikai pazaudēt laiku. Diemžēl gan ar dziednieku, gan savu amata brāļu kļūdām nākoties saskarties ikdienā. «Ir jau labi, ka šajā laikmetā informācija ir plaši pieejama, taču reizēm tas ir pat slikti, jo cilvēks ar to nodara sev vairāk pāri, skraidot un ķerstoties, kur tikai padzird ko jaunu. Eksperimentēšana ar savu veselību bieži vien noved pie nelāgām sekām,» rezumē dietologs.
