ASTROLOĢIJA: No kā (ne)glābs per­so­nas ko­da no­sle­pe­no­ša­na

No 2017. ga­da ie­dzī­vo­tā­ji va­rēs lūgt pie­šķirt per­so­nas ko­du bez dzim­ša­nas da­tu­ma no­rā­dī­ša­nas jeb tā sau­kto iden­ti­fi­kā­ci­jas nu­mu­ru – brī­vi iz­vē­lē­tu skait­ļu vir­kni. Ko tas no­zī­mē no­me­ro­lo­ģis­ki? Kā zi­nāms, skait­ļiem ir sa­vas vib­rā­ci­jas un vēs­tī­jums, ko tie nes.

Pirm­ie šīs tie­sī­bas iz­cī­nī­ja ār­sti, ku­ri kopš 2013. ga­da ok­tob­ra per­so­nas ko­da vie­tā iz­man­to iden­ti­fi­ka­to­ru. Jaun­dzi­mu­ša­jiem turp­māk iden­ti­fi­kā­ci­jas nu­mu­ru pie­šķirs bez spe­ci­āliem ve­cā­ku lū­gu­miem – kā­da ci­pa­ru kom­bi­nā­ci­ja Pil­so­nī­bas un mig­rā­ci­jas lie­tu pār­val­des sis­tē­mā «iz­kri­tīs», tā­du katrs zī­dai­nis sa­ņems.

Kā šā­du valsts ini­ci­atī­vu vēr­tē ser­ti­fi­cēts nu­me­ro­logs un as­tro­logs Kris­taps Baņ­ķis? Viņš uz­reiz uz­sver, ka per­so­nas kods at­ai­no kon­krē­tā cil­vē­ka at­tie­cī­bas ar val­sti – ko tu va­ri dot val­stij, un ko valsts pa­ņem no te­vis.

Vai bai­dās no as­tro­lo­giem un nu­me­ro­lo­giem?

Plā­no­tās iz­mai­ņas li­ku­mā pa­redz, ka per­so­na, ku­rai līdz 2016. ga­da 31. de­cem­brim pie­šķirts per­so­nas kods, ku­ra pirm­ie se­ši ci­pa­ri no­rā­da dzim­ša­nas da­tu­mu, sā­kot no 2017. ga­da 1. jan­vā­ra, var lūgt Pil­so­nī­bas un mig­rā­ci­jas lie­tu pār­val­di mai­nīt pie­šķir­to per­so­nas ko­du uz iden­ti­fi­kā­ci­jas nu­mu­ru. Bet – ti­kai vie­nu rei­zi.

Paš­rei­zē­jā per­so­nas ko­da vei­do­ša­nas pre­ti­nie­ki no­rā­da, ka pirm­ie se­ši ci­pa­ri per­so­nas ko­dā sniedz in­for­mā­ci­ju par per­so­nas dzim­ša­nas da­tu­mu, kas ļau­jot no­teikt ve­cu­mu un, oho, arī ho­ro­sko­pa pie­de­rī­bu un dzim­ša­nas die­nas esa­mī­bu kā­dā no­teik­tā lai­kā, sa­vu­kārt in­for­mā­ci­ja par per­so­nas ve­cu­mu va­rot dis­kri­mi­nēt gan pro­fe­si­onā­la­jās at­tie­cī­bās, gan ci­tās jo­mās. Pie­mē­ram, Tie­sīb­sar­ga bi­ro­jā 2007. ga­dā ti­ka ie­ro­si­nā­ta pār­bau­des lie­ta pēc Lat­vi­jas Ģi­me­nes ār­stu aso­ci­āci­jas ie­snie­gu­ma. Ārst­nie­cī­bas per­so­nām ar ārst­nie­cī­bu sais­tī­ta­jā do­ku­men­tā­ci­jā, kas pie­eja­ma tre­ša­jām per­so­nām, bi­ja pie­nā­kums no­rā­dīt sa­vu per­so­nas ko­du, ku­ra pir­ma­jā da­ļā katrs va­rē­ja iz­la­sīt dzim­ša­nas da­tu­mu. Tas ti­ka at­zīts par dis­kri­mi­nē­jo­šu ele­men­tu, kā arī par ie­jauk­ša­nos per­so­nas pri­vā­ta­jā dzī­vē.

«Ie­rēd­ņi ir ņē­mu­ši vē­rā nu­me­ro­lo­gus?» iro­ni­zē Kris­taps Baņ­ķis. «Tad var teikt – ne­viens nu­me­ro­lo­ģi­jai ne­tic vai­rāk kā valsts ie­stā­žu dar­bi­nie­ki, jo vi­ņi bai­dās, ka no dzim­ša­nas da­tiem var pā­rāk daudz uz­zi­nāt par cil­vē­ku. Ja jau vi­ņi tik ļo­ti tic nu­me­ro­lo­ģi­jai, tad vi­ņiem va­ja­dzē­tu zi­nāt, ka ne­jau­ša skait­ļu vir­kne cil­vē­kam kai­tēs vai­rāk ne­kā dzim­ša­nas brī­dī no­teik­tā. Kas no­tiks, ja kāds uz­zi­nās ma­nus dzim­ša­nas da­tus vai per­so­nas ko­du? Ko es kā nu­me­ro­logs va­ru ar to iz­da­rīt? Ie­rēd­ņiem va­ru pa­teikt, ka nu­me­ro­logs arī pēc vār­da un uz­vār­da var daudz ko no­teikt. Vai tā­pēc mai­nī­sim vār­du un uz­vār­du?»

Jaun­o ko­du ģe­ne­rēs sis­tē­ma

Jaun­ais per­so­nas kods tiks vei­dots no 11 ci­pa­riem, tā­pat kā eso­šais. Per­so­nas ko­da pirm­ie ci­pa­ri būs 32, bet pā­rē­jos au­to­mā­tis­ki ģe­ne­rēs sis­tē­ma pēc ne­jau­šī­bas prin­ci­pa no 0 līdz 9.

Pat­la­ban per­so­nas ko­da pirm­ie se­ši ci­pa­ri no­rā­da per­so­nas dzim­ša­nas da­tu­mu, bet sep­tī­tais no­rā­da gad­sim­tu – ci­pars 0 ir 19. gad­simts, ci­pars 1 – 20. gad­simts, bet ci­pars 2 – 21. gad­simts.

Tā ir lie­la ne­tais­nī­ba!

«Ma­nā ska­tī­ju­mā tā ir lie­la ne­tais­nī­ba, ka valsts jaun­dzi­mu­ša­jiem kā tā­diem ro­bo­tiem pie­šķirs iden­ti­fi­kā­ci­jas nu­mu­ru,» sa­ka Kris­taps Baņ­ķis. «Per­so­nas kods ma­nā nu­me­ro­lo­ga un as­tro­lo­ga ska­tī­ju­mā ir ma­nas at­tie­cī­bas ar val­sti. Per­so­nas ko­dā ie­kļau­tie dzim­ša­nas da­ti ir ma­nas at­tie­cī­bas ar kar­mis­ko pie­re­dzi, ar paš­rei­zē­jo dzī­vi. Es gri­bu, lai ma­ni bēr­ni, kas man vēl dzims, nav ro­bo­ti, bet ir in­di­vi­du­ali­tā­tes.»

Viņš no­rā­da, ka pa­si ie­spē­jams no­mai­nīt, au­to­ma­šī­nas nu­mu­ru – iz­vē­lē­ties pēc sa­vas pa­tik­ša­nas, bet ta­gad valsts iz­lē­mu­si ie­jauk­ties in­di­vī­da dzī­vē, lie­dzot vi­ņam iz­paust brī­vo gri­bu.

Pie­mē­ram, no­for­mē­jot pa­si, ta­jā ie­rak­sta to da­tu­mu, ku­rā cil­vēks ir ie­snie­dzis do­ku­men­tus. Tā­tad katrs pats var iz­vē­lē­ties pa­ses iz­snieg­ša­nas da­tu­mu, ja vi­ņam tas ir bū­tis­ki. Arī Uz­ņē­mu­mu re­ģis­trā re­ģis­trā­ci­ju veiks pēc di­vām līdz četr­ām die­nām, tā­tad ir ie­spē­jams ie­trā­pīt va­ja­dzī­ga­jā lai­ka pe­ri­odā. «Arī tā es nu­me­ro­lo­ģis­ki va­ru no­teikt un kon­tro­lēt sa­vas at­tie­cī­bas ar val­sti, es va­ru pār­val­dīt sa­vu dzī­vi. Bet tie, kas dzims pēc pār­is ga­diem, ar sa­vu per­so­nas ko­du ne­ko ne­va­rēs pār­val­dīt, tā būs mis­ti­ka, kas tiks pie­šķir­ta.»

Pa­da­rīs par ro­bo­tiem

Ie­spē­jams, šāds pa­zi­ņo­jums šķi­tīs eks­trēms, ta­ču ir vērts ie­klau­sī­ties pie­re­dzē­ju­šā nu­me­ro­lo­ga un as­tro­lo­ga ar­gu­men­tos. Ja uz­ska­tām, ka cil­vēks kā dvē­se­le iz­vē­las nākt pa­sau­lē kon­krē­tā vie­tā, lai­kā un kon­krē­tiem ve­cā­kiem, tad per­so­nas kods, ku­ra pirm­ā da­ļa at­spo­gu­ļo dzim­ša­nas da­tus, lie­ci­na par cil­vē­ka brī­vo gri­bu – es iz­vē­lē­jos pie­dzimt, un es sa­vu iz­vē­li de­mon­strē­ju per­so­nas ko­dā. «Es kā dvē­se­le kon­tro­lē­ju, kad pie­dzi­mu, kur pie­dzi­mu un kam pie­dzi­mu. Ma­na brī­vā gri­ba iz­pau­žas tā­dē­jā­di, ka da­ļa no per­so­nas ko­da ir tā­da, kā­du es to iz­vē­lē­jos pie­dzim­stot, bet ot­ro da­ļu ir no­tei­ku­si valsts, un lai tā bū­tu. Per­so­nas kods at­ai­no ma­nas at­tie­cī­bas ar val­sti – kā es ie­kļau­jos dar­ba tir­gū vai jeb­ku­rā ci­tā pro­ce­sā, un vis­maz pus­i no šā pro­ce­sa es pats gri­bē­tu no­teikt ar sa­vu dzim­ša­nas da­tu­ma iz­vē­li. Tur­pre­tim ta­gad valsts grib ro­bo­ti­zēt jaun­dzi­mu­šos, pie­šķi­rot vi­ņiem pa­gai­dām ne­iz­pro­ta­mā vei­dā iz­vē­lē­tu skait­ļu kom­bi­nā­ci­ju, un es kā ve­cāks pat ne­drīk­stē­šu iz­vē­lē­ties? Ru­na ir par kon­tro­li. Līdz šim at­tie­cī­bās ar val­sti pus­e bi­ja ma­na at­bil­dī­ba, pus­e – valsts, ta­gad valsts grib kon­tro­lēt un no­teikt vi­su,» stās­ta Kris­taps Baņ­ķis.

Sa­turns un Strēl­nieks

Vi­ņu kā as­tro­lo­gu uz­trauc, ka Saei­ma kon­cep­tu­āli pie­ņē­ma lē­mu­mu ie­viest per­so­nas ko­du bez dzim­ša­nas da­tiem die­nu pirms tam, kad Sa­turns ie­gā­ja Strēl­nie­ka zo­di­aka zī­mē. Sa­turns sim­bo­li­zē valsts ie­kār­tu, kār­tī­bu, kon­tro­li, pie­nā­ku­mus, vi­su, kas sais­tās ar kon­tro­lē­jo­šo, pār­rau­go­šo fun­kci­ju. Sa­vu­kārt Strēl­nieks no­sa­ka in­di­vī­da brī­vī­bu, ne­at­ka­rī­bu un ga­rī­gu­mu. «Valsts ie­jau­cas ma­nā brī­va­jā, ga­rī­ga­jā iz­vē­lē. Va­ram uz­ska­tīt, ka tas ir ro­be­žu jau­tā­jums – šis lē­mums ie­tek­mēs, kā­di mums būs bēr­ni. Ro­bo­ti­zē­ti, kon­tro­lē­ti, ie­tek­mē­ti – sa­lie­kot nu­me­ro­lo­ģis­ko un as­tro­lo­ģis­ko as­pek­tu ko­pā. As­tro­lo­ģis­ki jau sen re­dzē­ju, ka valsts ie­jauk­sies pri­vā­ta­jā sek­to­rā, bet man ne­ie­nā­ca prā­tā, ka tas no­tiks tik ju­tī­gā per­so­nis­kā jau­tā­ju­mā, kas skars simt­pro­cen­tī­gi vi­sus jaun­dzi­mu­šos.»

Viņš uz­ska­ta, ka šāds par­la­men­ta lē­mums lie­ci­na par Lat­vi­jas vir­zī­bu uz au­to­ri­tā­ris­mu. Tā­dē­jā­di Lat­vi­jas kā kar­mis­ki sa­rež­ģī­tas valsts ie­vies­tās iz­mai­ņas būs sig­nāls Eiro­pas lī­me­nī, ka šeit in­di­vī­da brī­vī­bu sāk ap­drau­dēt sis­tē­mas au­to­ri­tā­risms.

Va­ja­dzē­jis no­teikt pār­ejas pe­ri­odu, ne­vis uz­spiest – būs tā. De­mo­krā­tis­kā val­stī tā ne­rī­ko­jas. «Ja man un dau­dziem ci­tiem nav vien­al­ga, kā­du per­so­nas ko­du sa­ņems mū­su bēr­ni, tad ir jā­dod ie­spē­ja ve­cā­kiem iz­vē­lē­ties, kā­du kār­tī­bu vi­ņi grib sa­gla­bāt – līdz­ši­nē­jo vai sis­tē­mas ģe­ne­rē­tu ko­du. Kur ir pē­tī­jums par to, cik dau­dzi vē­las sa­gla­bāt līdz­ši­nē­jo kār­tī­bu? Tas ir sis­tē­mas au­to­ri­tā­risms, kad ar li­ku­miem ar­vien vai­rāk ap­spiež per­so­nī­bas brī­vī­bu.»