Šajā sarunā viņa ir Margo, sieviete ar nevaldāmiem matiem ugunskura dzirksteļu tonī. Rūnu skolotāja un dziedniece. Viņa apzināti dozē privātu informāciju, lai pasargātu sevi un bērnu. «Laikam esmu redzējusi pārāk daudz šai dzīvē,» saka Margo.
«Praktiskā Astroloģija» vēlējās noskaidrot, kā uz pasauli raugās rūnu skolotāja, jo latviešiem tās nav svešas – rūnas esam iepazinuši pirms vairākiem gadsimtiem.
– Kas ir rūnas? Sena piktogrammu sistēma, alfabēts vai kosmosa norišu šifrs?
– Viennozīmīgi piktogrammu sistēma, alfabēts – «futhark». Ar rūnām mēs rakstām, rūnas zīmējam gaisā verbāli. Es varu šeit uzzīmēt vienu rūnu, un atmosfēra mainīsies.
– Kādā veidā?
– Vienkārši gaisā uzzīmēšu.
– Ar vārdiem?
– Jā, verbāli izsaukšu, pareizi uzzīmēšu, pakarināšu gaisā, un atmosfēra mainīsies. Jāsaprot, ka mēs nekad, nekad un vēlreiz – uzsveru – nekad rūnas neizmantojam negatīvā nolūkā. Audzēkņiem mācām, un tas ir pats svarīgākais, ka tā ir kosmosa likumu valoda. Tāpēc jau cilvēki sāk mainīties. Tie likumi ir ļoti vienkārši, bet ļoti skaudri, tādas ir arī rūnas.
– Par kādiem kosmosa likumiem runājat?
– Pirmais – mīlēt sevi. Tā tikai šķiet, ka es taču mīlu!
– Ko var nolasīt rūnās? Cilvēks, kurš neko daudz nezina, var nodomāt – nu ja, zīlē nākotni vai paredz, kas notiks rīt.
– Domāju, ka ļoti daudzi domā – rūnas ir atribūtika, lai zīlētu. Ja vajag pazīlēties, jāiet pie zīlnieces. Rūnas var pateikt arī tādā līmenī, tomēr vairāk tās liek iedziļināties, tas ir darbs ar sevi. Rūnas parāda nevis apstākļu sakritību, bet ļoti skaudri pasaka, kas par lietu. Tāds ir rūnu uzdevums. Bet nolasīt, protams, var jebko. Jautājums, kā rūnologs uzdos jautājumu. Taro runā ļoti diplomātiski – žumžumžum, bet rūnas tādā ritmā: tam-tam-ta-ra-ram, bija tā, būs tā.
Paskatīsimies, kas jūs esat. Izvelciet trīs rūnas! «Ansuz» – zināšanas, zinības, zināšanu krātuve, kas saistīta ar rakstīšanu. «Gebo» – viena no veiksmes zīmēm. «Kano» – radošā enerģētika, cilvēks dara, atver kaut ko, izbīda, aizdedz jebkādā nozīmē. Ja tā ir kopā ar «Ansuz», tad cilvēks ir savā vietā un laikā. Kas var būt skaistāk? (Interesanti, ka pirmā manis izvilktā rūna kaut kur pazūd un tās vietā Margo rokā pēkšņi parādās cita. Viņa ir neizpratnē un mudina, lai velku vēlreiz, jo atceroties, kuru rūnu paņēmu pirmo. Iebilstu – lai jau paliek, varbūt tā vajag. «Nē!» stingri nokomandē rūnu meistare. Velku, un – jā,trāpās tā pati, kas pirmajā reizē.«Nekas nenotiek nejauši,» komentē Margo.)
– Reizēm šķiet, ka ezotērikas mācības no cilvēka grib par varītēm izspiest atbildi uz jautājumu: kāds ir mans mērķis dzīvot šeit? Daudzi pasaka: mērķis ir vienkārši dzīvot savu dzīvi.
– Katram ir iespēja būt tam, kas viņš grib būt. Varbūt šajā dzīvē dvēsele grib izzināt ciešanas kā bomzītis, alkoholiķis vai invalīds. Katram ir savs mērķis.
– Kā sākās jūsu ceļš pie rūnām?
– Mans ceļš pie rūnām sākās Spānijā. Dzīvoju tur piecus gadus. Biju kā zelta būrītī ielikta princese, man bija viss – jahta, zirgi un… cilvēks. Bet šis cilvēks bija garīgi ļoti…
– Tukšs?
– Varētu pat teikt, slims. Viņš bija ļoti apsēsts ar greizsirdību. Pirmajā gadā tā neparādījās, bet pamazām sāka augt un izplesties, līdz žņaudza nost. Jāsaka, esmu pacēlusi visus vīriešus, kuri bijuši manā dzīvē. Viņi vienmēr stāvējuši uz ļodzīga pakāpiena, visus esmu pacēlusi un pēc tam palaidusi, lai iet. Tāda ir bijusi mana sūtība.
– Kā jutāties tajā laikā, kad vīrieši bija jābalsta?
– Pats par sevi saprotams, ka tā ir jādara. Domāju, ka ikvienas sievietes uzdevums ir pacelt savu vīrieti. Es to tā redzu.
– Un kas vīrietim ir jāsniedz sievietei?
– Arī tas pats – viņa jāpaceļ, bet – nomazgājot kājas. Jūs nevarat pat iedomāties, cik tas ir skaisti, kaut vai svešam vīrietim izmasējiet, nomazgājiet kājas, un kādu enerģētiku dabūsiet! Paceļot viņa vīrišķību, jūs paceļaties kā sieviete. Tas ir brīnišķīgi.
– Atgriežoties pie rūnām, kā tas notika ar jums?
– Man bija smags periods Spānijā, bieži paliku viena. Pazaudēju savu bērniņu. Man nomira bērns un es pati – gandrīz. Slimnīcā. Tad viņš atnāca – Skolotājs. Nevarētu teikt, ka viņš ir mans Lielais Skolotājs, drīzāk – mans spieķītis. Esmu ļoti, ļoti vēlējusies, lai man būtu tāds Lielais Skolotājs, bet man ir gadījušies spieķīši.
– Šobrīd arī pati esat skolotāja.
– Man labāk patīk teikt – esmu bākuguns. Ko bākuguns dara? Jūra ir zināšanas. Bākuguns deg gan dienā, gan naktī, gan kad jūra bango, gan kad mierīga. Tā stāv un rāda ceļu. Ļoti patīk šis apzīmējums. Skolotājs – tas ir brīnišķīgi, skolotājam būt nav vienkārši, tevi gan nopeļ, gan paceļ, gan nolamā, gan apmelo un pēc tam prasa piedošanu. Tas nācis arī pār manu galvu. Ja esi skolotājs, tu esi visām cilvēka transformācijām gājis cauri un zini, kas sekos pēc nākamās. Tāpēc man bākuguns patīk labāk.
– Cik no audzēkņiem ir – labā nozīmē – jūsu konkurenti, kuri pabeidz mācības un sāk strādāt ar rūnām profesionāli?
– Laikam jau skolotāja ideoloģija ir tāda, ka skolēnam vajag attīstīties un augt, bet skolotājs parāda ceļu. Astoņdesmit procentu no tiem, kuri mācās, dara to sevis dēļ. Kas ir rūna? Vai maģiska darbība? Nē, tas ir milzīgs darbs ar sevi. Sākot mācīties, cilvēki mainās. Kad viņi atnāk, saku: ja es jūs nofotografētu tagad un pēc diviem gadiem, kad beigsiet mācīties, tie būs pilnīgi dažādi cilvēki. Viņi visam iziet cauri un saprot, ko nozīmē ar katru rūnu saistītās enerģijas. Tu mainies, ja strādā ar sevi. Tas ir milzīgs darbs.
Atbildot uz jūsu jautājumu, profesionāli vairāk strādā krievu tautības cilvēki. Bet galvenokārt cilvēki mācās, lai paši izglītotos. Ja gribat strādāt, tas jau ir dzīvesveids. Katrs solis, katra lieta nenotiek vienkārši, tev to visu rāda, tu klūpi un nākas mācīties. Visu laiku griežas mūžīgais sansāras ritenis. Rūnu enerģētika nav viegla. Katrai no tām piemīt sava enerģija, pilnīgi citas vibrācijas. Ja pirmā rūna ir magnētiska, tad otrā – enerģētiska. Pirmā enerģiju paņem, otrā atdod.
– Tad jau maiga būtne, garīgā blondīne un dvēselē Bārbija nemaz nevarētu tikt galā ar rūnām, nespētu to enerģiju izturēt un savaldīt?
– Zināt, kā ir ar tām garīgajām blondīnēm? Ir ļoti skaistas meitenes, kas pie manis mācās. Visas kā fotomodeles, visas ļoti spēcīgas. Jā, kas tikai nav bijis, audzēkņi ir dusmojušies, šaubījušies, pārdzīvojuši. Ja pirmo gadu iztur, tad garīgā blondīne kļūst par garīgo rudmati. (Smejas.)
– Kas jums dod spēku? Lai cik mīļš būtu šis darbs, tas apēd daudz enerģijas, kā tas parasti notiek, strādājot vai tiekoties ar cilvēkiem.
– Neskaitāmas reizes esmu uzdevusi jautājumu: kāpēc? Esmu gribējusi darīt visu, tikai ne šo. Un vienmēr mani kāds kā kaķi no pienotavas izmet laukā un liek darīt tieši šo darbu, bet es tikai jautāju: kāpēc man, kāpēc es? Godīgi sakot, tādus jautājumus uzdevu agrāk, tagad vairs ne.
Spēku man dod augstākie spēki, un tā nav tikai ticība. Ticībai ir ļoti liels spēks, bet ja tu redzi, ir pilnīgi citādāk. Tā ir lielākā dieva dāvana, kas man ir, ka varu viņus saredzēt. Kad mācu savus skolēnus, redzu, kā ienāk augstākie skolotāji, stāv blakus, un ir sajūta, ka nekad neesmu viena. Tikko jūs redzat, arī jūs redz. Tas ir neatgriezeniski. Pastāv vairākas dimensijas, bet tas nav nekāds Haidparks, tur viss kaut kas ir.
– Pieļauju, ka ticība piešķir spēku un atbalstu, tad ko dod zināšanas?
– Zināšanas ir milzīgs spēks. Tas ir simtreiz lielāks spēks par jebkuru naudas izpausmi. Ja jums ir pareizās zināšanas, tad dzīvē nekad nepazudīsiet. Ja ir pareizās zināšanas, tās neviens neatņems. Jūs jebkurā situācija sevi nepazaudēsiet, ja esat vieds cilvēks.
– Jūs dzīvojat vairāk ar prātu vai ar sirdi?
– Viennozīmīgi – ar sirdi. Ja kāds teiks, ka ezotēriskās zināšanas ir tikai prāts, tad viņš nav ezotēriķis. Vienas vienīgas zināšanas nav pat pieckapeikas vērtas, tikai – kopā ar sirdi. Jebkura ideja, pat visģeniālākā vai muļķīgā – ja to kultivējat ar prātu, nekas nenotiek. Tikko iemācāties savienot prātu ar sirdi un sākat izteikt šo lūgumu vai jautājumu, iznākums ir citāds. Ļoti žēl, ka skolās to nemāca. Rūnas ir elementāra bioenerģētika, elementāras kosmosa zināšanas, elementāra astroloģija, ja to visu mācītu bērniņiem no pirmās klases, tad deviņdesmit procentus aptieku nevajadzētu. Jebkurš cilvēks var noņemt sev sāpes un slimības sākumu. Pie manis skolēni nākuši, sākot no Šivas centra līdz Ministru kabinetam, un visiem ir dots viens un tas pats – zināšanas. Jāsaprot, ka tikko slimība sākas, nevajag to ielaist, bet mentālā plāksnē tā jānoņem. Visas lietas notiek tur un pēc tam nāk uz šejieni. Ja redzi astrālu, redzi slimības sākumu.
– Varbūt nevajag neko noņemt; ja jau slimība ir astrālā, tad tāds ir bijis mērķis – saslimt?
– Ļoti daudz slimību ir bez mērķa. Ja runājam par ļoti nopietnām slimībām, tad tām ir mērķis mācīt cilvēku – to, ko viņš nav sapratis. Mēs dzīvojam materiālā pasaulē un neesam eņģeļi, tāpēc būtu jāiemācās savienot garīgās zināšanas ar materiālo dzīvi. Materiālajā pasaulē, kā zināms, ļoti daudzas slimības tiek uzkonstruētas un palaistas, tā diemžēl ir. Visi šie vīrusiņi ir modificēti un palaisti, lai pirktu zāles. Cilvēku biolaukos ir ļoti daudz parazītu, «ļerbu». Cilvēks var nopelnīt šo «ļerbu» un parazītu, bet viņš var sačomoties ar baigi foršo čali un dabūt to. Jo parazīts ir lipīgs. Lūk, zināšanas ir ierocis – tad paskatieties, pavērtējiet, kas notiek. Viss nav tik vienkārši – kakls ciet, tātad tas ir sods par to, ka kliedzi.
– Uzsverat, ka rūnas ir skaudras. Vai tas jātulko tā: ja nāks pārbaudījumi, tad rūnas tiešā tekstā pateiks – tevi dzīve sitīs?
– Jā, rūnas var pateikt, ka dzīve tevi sitīs, bet tu vari uzdot nākamo jautājumu: ko darīt, lai nesistu? Un rūnas arī to pateiks. Rūnai ir ļoti daudz nozīmju. Piemēram, ja jautāsiet par cilvēku, rūnai «Kano» būs viena atbilde, ja par to, kā veiksies mīlestībā – cita. Rūnām ir spēcīga enerģētika, bet tajā pašā laikā tās ir tikai jūsu spieķis, nevis absolūta patiesība. Tās ir tikai jūsu spieķis ceļā uz kaut ko. Kad prasāt informāciju, jūs pati pieslēdzaties augstākajam Es caur septīto čakru. Varbūt «Kano» tikai jums kaut ko grib pateikt, citam tā būs pavisam cita atbilde. Rūnas ar jums runā tā, lai vienīgi jūs saprastu. Rūnas ir iespēja nolasīt informāciju, bet tikai kā palīglīdzeklis.
– Kas notiks, ja neprecīzi izteikšu vēlmi vai pajautāšu?
– Pastāstīšu. Pie manis nāca klausīties lekcijas kāda sieviete. Viņa nokavēja vairākas lekcijas un atnāca, kad mēs praktiskajā nodarbībā veidojām sveci. Pirmā rūna ir «Fehu». Viens tās aspekts ir materiālā bagātība, otrs – seksualitāte, zemes enerģētika. Viņai ļoti vajadzēja naudu, jo ir kredīti, viņa paņēma trīs sveces un visu laiku zīmēja «Fehu». Turklāt pie galda viņa apsēdās uz stūra. Pārējās meitenes visas zīmēja mīlestību. Bet viņa apsēžas uz stūra un veic šo rituālu, nezinot, ka rūna var oponēt. Rūna paskatījās, kādā līmenī atrodas šis cilvēks, un nevis iedeva naudu, bet seksuālās vibrācijas. Viņas vīrs kļuva kā traks pēc viņas, viņai bija jāskrien no mājas laukā. Sieviete nezināja, kā funkcionē šī rūna, un dabūja to, ko pasūtīja.
– Tā jau saka, ka vēlēties ir jāprot.
– Rūnai piemīt enerģētika, un jūs to varat izsaukt, bet nebūt gatava tai oponēt. Tāpēc ar enerģētiku ir jāstrādā. Citādi tā atnāk un strādā tādā līmenī, kādā cilvēks saprot.
– Ja veiktu aptauju, visbiežāk cilvēki atbildētu līdzīgi – gribam mīlestību, veselību, veiksmi. Apsveikumos to nereti viens otram novēlam, īsti nepadomājot par jēgu. Tomēr dzīvē nevar visu laiku kāpt kalnā, proti, būt nemainīgi veiksmīgs. Vai tā nav nedaudz infantila vēlme – gribu visu laiku būt veiksminieks, gribu būt laimīgs uz katra soļa?
– Lielākā veiksme ir nevis uzkāpt kalnā, bet noturēties zenītā. Jautājums, ko indivīds saprot ar veiksmi. Vienam tā ir miljons, citam tūkstotis, vēl kādam – uz ceļa atrasti desmit eiro. Vienam liekas, ka viņam neveicas, jo «es gribu to mašīnu, bet man nav». Citam tiešām neveicas, lai pie kurām durvīm viņš klauvētu.
Lai saprastu, vai viņam neveicas, jāskatās, kā cilvēks redz lietas ap sevi, kā domā un kas ir noticis. Rūnas ir enerģētika, tās nepievedīs pie durvīm «Ferrari», bet sakārtos apstākļus, atvedīs iespēju. Vai tu to ieraudzīsi, vai izmantosi, tas būs no tevis atkarīgs. Rūnas to tavā vietā neizdarīs.
– Vispār jau zelta atslēdziņa nav ne rūnas, ne taro, ne kas cits līdzīgs.
– Bet daudzi tic tādai zelta atslēdziņai. Un daudzi uzsēdina cilvēkus uz zelta atslēdziņām, zelta atkarībiņām. Ļoti daudz ir tādu, kuri liek cilvēkam nevis strādāt, bet uzsēdina viņu uz kaut kādas idejas vai pieņēmuma. Tā ir manipulācija.
– Cilvēkus interesē atbildes uz piezemētiem jautājumiem – par mīlestību un veselību. Vai viņi meklē atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu?
– Dažādi. Ļoti daudzi nāk sevis meklējumos. Daudziem ir neticība, bailes. Vai es varēšu, vai spēšu? Esam maza valsts, mūsu egregors nav liels, tāpēc bailes ir latviešu klupšanas akmens. Ir arī ļoti daudz jautājumu par veselību un mīlestību. Vienkārši jautājumi, jo mēs neesam eņģeļi, mēs dzīvojam zemes dzīvi. Visiem gribas būt laimīgiem. Redzu, cik daudz skaistu, gudru, izdarīgu sieviešu ir Latvijā, bet viņas ir vientuļas. Kāpēc?
– Jums ir atbilde?
– Protams. Ģenētika. Vajag aprunāties ar viediem latvju sirmgalvjiem un paklausīties, kāds bija latvju vīrietis pirms simt gadiem. Un kādi viņi ir tagad? Šausmas!
– Kāpēc tad ģenētika ir sabojājusies vīrietim, nevis sievietei?
– Sievietes audzina vīriešus. Māte audzina vīrieti. Tuntulējot, skraidot viņam pakaļ, auklējoties viņa nevis uzaudzina vīrieti, bet egoistu. Esmu Eiropā ilgi dzīvojusi, dzīvi tur esmu izjutusi līdz kaulam. Kāpēc Latvijā ir daudz vientuļo māšu? Bērni ir no šī, no tā, no vēl kāda pāri ielai. Pamest sievieti ar bērnu, tā ir norma. Tas ir traģiski, nācijai tā ir liela traģēdija, jo nācijas spēks nāk no ģimenes, un tās ir ļoti vājas. Protams, ir arī stipras, bet kopumā – tomēr ne.
– Gribat teikt, ka ģimene vairs nav vērtība?
– Vācijā, Francijā, Itālijā – kādas tur ir ģimenes, ko tur nozīmē bērns! Nebeidzu brīnīties, redzot, ka šeit pāri bruģētai ielai iet māmiņa ar bērniņiem, bet mašīnas brauc, un kaut viena apstātos. Ja tā notiktu Itālijā vai Francijā, pat luksoforu nevajadzētu, tur satiksme apstātos. Kad gaidīju bērniņu, dzīvoju Ogrē un uz darbu braucu ar sabiedrisko transportu. Iekāpu autobusā, sēž puiši, vīrieši, es, grūtniece, stāvu kājās un man ir kauns, tāds kauns par viņiem, ka pat negribējās ar autobusu braukt. Nekad neaizmirsīšu, kad biju Itālijā, transportā sēdēja mamma ar puiku un iekāpa sieviete ap gadiem piecdesmit. Puika nepiecēlās, mamma izrāva viņu no vietas un visu priekšā sabāra.
Kā mēs vīriešus audzinām? Tā ir sērga, visas nācijas nelaime. Ja par mīlestības lietām runājam, tad sievietēm nez kāpēc vajag vienu vīrieti dalīt. Vajag Mašai un Anniņai, un Ļubai arī viņu vajag. Tam cilvēkam biolauks tiek sadragāts, čakras nobloķētas un viņš vairs neko nesaprot – viņš aizgājis ar Anniņu pamīlēties, ar Mārīti pamīlēties un Ilzītei vēl kaut ko piesolījis. Divreiz jāpadomā, ar ko pārguli. Tas ir kosmosa likums – nedrīkst jaukt ģimenes un gulēt ar precētiem vīriem. Enerģētiskā un kosmiskā līmenī tas ir pārkāpums. Gribat būt nelaimīgas? Lūdzu, guliet ar precētajiem! Ikviena sieva to jūt, un domājat, ka neko nedarīs? Pēc kosmosa likumiem sievai attiecībās ar vīru ir priekšroka. Un ko jūs dabūsiet? Izstrēbt to putru? Trešā – meitene – šajās attiecībās ir akmens, kas ūdeni saduļķojis, un viņa dabūs pa kaklu. Šie ir elementārākie kosmosa likumi, un vajadzētu zināt, kā tie strādā.
– Vai atsakāt cilvēkam, ja paskatāties dienas rūnu un redzat – nav vērts runāt?
– Neesmu tiesīga izlemt, ar ko runāt, ar ko ne. Ja cilvēks pie manis vēršas, tātad viņš grib runāt. Agrāk biju punktuālāka, tagad vairāk paļaujos laika ritumam. Neesmu zobu tehniķis vai kosmetologs, kas pieņem stingri pēc pieraksta. Mēdz būt dažādas situācijas. Var gadīties, ka cilvēks gaida, bet es nepieņemu, jo man kabinetā ir jāatrisina situācija un nevaru to pa stundu izdarīt. Ja es to neizdarīšu, tad man nevajadzēja vispār uzņemties palīdzēt.
– Ko ar jums izdarījušas jūsu neveiksmes, pieļauju, ka tādas ir bijušas?
– Man bijis jāmācās vienkāršs uzdevums – sevi mīlēt. Visiem to mācu, bet sevi aizmirstu. Jāmācās dzīvot šeit un tagad, dzīvot savu dzīvi, nevis citu dzīvi. Jāmācās būt laimīgai. Tās ir lielākās mācībstundas, kas man dotas. Pie manis nāk daudz cilvēku ar veselības problēmām, nelaimīgiem likteņiem un mīlestībām. Vai dieviņ, kas tik nav bijis! Kad to redzi diendienā un strādā ar to, reizēm liekas – kur tu pati esi? Jāmācās atgūties no tā visa. Man ļoti daudz dod mazā meitiņa. Ļoti daudz. Es katru dienu saku augstākiem spēkiem paldies par viņu. Brīnišķīgs bērns. Domāju, no kurienes viņa man ir atnākusi? Viņa kopš mazotnes ar eņģeļiem runā. Tā viņa redz pasauli.
– Cik veca ir meitiņa?
– Trīs gadi. Tas man ir lielākais dzīves prieks. Paldies par to. Man ir arī ļoti labi draugi, novērtēju cilvēkus sev apkārt. Reizēm izeju ārā no pierastās vides un tad gribas – vai, vai, vai, ātrāk atpakaļ.
– Teicāt, meitiņai piemīt īpašas dotības. Vai nebaidāties par savu bērnu? Kas notiks tālāk?
– Nē, viņa ar tādu dvēseli ir atnākusi, tik vieda. Vecākā meita mācās astroloģiju, jaunākā ir piedzimusi ar spēcīgām zināšanām. Ar mazo pirmais izbraukums pie draugiem bija, kad viņai bija pusotra gadiņa. Aizbraucām uz lauku mājām. Jau jāguļ, bet viņa ir nemierīga un dīdās. Mēs visu nakti nostrādājām, visu nakti ešeloniem sūtījām projām dvēseles. Meitiņa rādīja, un man bija jāstrādā. No rīta prasīju draugiem, kas te noticis. Izrādījās, ka mājā kara laikā bija slimnīca.
– Vai rūnas ir arī pārsteigušas? Rūna saka vienu, bet jūs iekšēji iebilstat – nevar būt.
– Katru dienu. Katra diena ar rūnām ir piedzīvojumu pilna. Saku to nopietni. Reizēm man pat bail vaicāt, kas atkal būs. Skatos dienas rūnu un analizēju situāciju. Paskatīsimies, kāda būs šī intervija žurnālam, kāds būs labums? Viss būs ļoti labi!
*
PAR RŪNĀM
Rūnas ir sena piktogrammu sistēma. Tajā ietverti priekšstati par dabā un Visumā valdošiem spēkiem, kuriem var piekļūt ar maģijas palīdzību.Sākotnēji rūnas bijušas sakrālas zīmes, jo katrai rūnai ir savs noteikts skaidrojums, katra rūna simbolizē kādu noteiktu jēdzienu vai sfēru.
Briesmu gadījumā var uzzīmēt aizsardzības rūnu arī savā priekšā gaisā.
Rūnu izmantojums ir dažāds. Tās lieto zīlēšanā, veido talismanus, amuletus.
Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.Skandināvu senākajos rakstītajos avotos nav norādes par to, ka rūnas izmantotas zīlēšanā vai ka tām būtu kāda slēptāka nozīme. Pirmie teksti, kuros rūnām tiek piešķirta mistiska jēga, parādās XIX gs. vidū un XX gs. pirmajā pusē literatūrā un propagandas rakstos.
Nosaukums «rūnas», iespējams, saistāms ar indoeiropiešu valodās sastopamo vārda sakni «reu» vai «ru», kas apzīmēja balss skaņas. No šīs saknes, iespējams, cēlušies ne tikai latviešu vārdi «rūkt» un «runa», bet arī gotu vārds «rūna», kura pirmatnējā nozīme bija «noslēpums» jeb «tas, ko pasaka kā noslēpumu».
Tā kā vikingu laikmetā sakari ir bijuši diezgan intensīvi, tad arī baltu tautām un lībiešiem noteikti bija pazīstamas skandināvu rūnas, kas tolaik tika plaši izmantotas. Rūnas ietekmēja rakstības veidošanos Latvijas teritorijā. Interesants uzraksts atrasts arheoloģiskajos izrakumos Kokneses viduslaiku pilī. Tas iegravēts uz dolomīta plāksnes, zīmes ir sakārtotas divās rindās un atgādina rūnas. Rūnām līdzīgi uzraksti atrasti arī uz Latvijas 16.–18. gadsimta koklēm.
