Tiklīdz gadalaiks nomaina gadalaiku, daudzas sievietes sāk dīdīties – kādu diētu lai izvēlas? Iespējams, viņās ierunājas senā dabas balss, un organisms cenšas pateikt priekšā, ko ēst, bet varbūt ausis sadzird kārtējo uzspiesto reklāmas viedokli – ja apēdīsi mani, būsi vesela!
Aktrise un sertificēta astroloģe Akvelīna Līvmane mierīgi atbild, ka diēta ir ēšanas režīms, diemžēl šodien ar vārdu «diēta» saprotam kaut ko īpašu, ierobežojošu un zināmā mērā pat biedējošu. Viņa uz savas ādas ir pārbaudījusi dažādu produktu iedarbību un ir gatava par savu pieredzi runāt ar «Praktiskās Astroloģijas» lasītājām. Tomēr saruna ir ne tikai par to, kā pareizi ēst un ātri zaudēt svaru. Arī – par domāšanu un sevis mīlēšanu.
Domā, kāpēc ēd!
«Diēta ir izvēle, kā esmu izvēlējusies dzīvot. Kādu nozīmi piešķiram šim vārdam, tā ir. Esmu daudz domājusi par to, kas noticis pēdējos 30 gados, kad viss kļuvis pieejams. Kā mēs dzīvojām 60.–70. gados? Kā cilvēks ir dzīvojis tūkstošiem gadu, ja pēkšņi esam nonākuši problēmu priekšā? Problēma ir izvēle starp labu un ļaunu, vajadzīgu vai nevajadzīgu, derīgu un absolūti nederīgu, jo uz mūsu apziņu visu laiku iedarbojas: palutini sevi, ņem, ēd, lieto. Bet tu padomā, kā apstāties un izmantot veselo saprātu. Nu jau divas trīs paaudzes saka – mēs tā darām visu laiku, jo mana mamma arī tā darīja. Citi mēdz teikt – es apēdu stresu. Tā ir apziņa. Visu laiku skan: apēdiet, uzēdiet, palutiniet, pagaršojiet. Tas ir kārdinājums un, ļoti saasināti runājot – grēks. Kārdinātājs ar asti un ragiem. Vienmēr būs jāizvēlas, un šī ir izvēle starp veselību un neveselību.
Es laikam esmu ļoti sena, jo atceros, ka vienmēr tā nebija. Kaut arī dzīvoju pilsētā, pārtikas izvēle bija ļoti vienkārša. Visam nebija uzlikts virsraksts «Ēšana un sekss». Ar to domāju – interešu ziņā, apspriest visu, kas zem jostasvietas. Tātad ēšanu un seksuālo dzīvi. Kur paliek līmenis virs jostasvietas? Tas nozīmē, ka cilvēkam zūd interese, viņam nav ko darīt. Ja jau pasaulē arvien mazāk ir vajadzīgas darbarokas, tad cilvēkam dzīve ar kaut ko ir jāaizpilda. Ja viņš nevar atrast kaut ko interesantu un radošu, tad atliek šīs divas jomas zem jostasvietas.»
Pilnmēnesī vieglāk atslogot organismu
«Ja vieglāk sevi disciplinēt, protams, var ievērot Mēness fāzes. Zināms, ka organismam būtu vieglāk, ja ievērotu atslodzes dienas jaunā mēnesī un pilnmēnesī. Daudzi pārprot, ka atslodzes dienas ir bads. Tas nav bads, atslodze nozīmē: dari citādāk nekā katru dienu.
Izturi vismaz sezonu, kā tagad – vasarā: viena būs ogu diena, cita – salātu diena. Un jādzer pietiekami daudz ūdens. Patiešām jādzer, nevis jāmalko, nevis jāstaigā ar ūdens pudeli vienā, telefonu – otrā rokā. No rīta pirms ēdienreizes kārtīgi jāpadzeras – glāzi silta ūdens. No saldinātiem dzērieniem gribas dzert vēl un vēl, cukurs pārvēršas taukos, un atkal jāsēžas uz diētas.»
Diēta un gadalaiks
«Protams, diēta ir atkarīga no gadalaika, un visi to ļoti labi zina. Bet kādi virsraksti parādās – sācies grilēšanas laiks! Vasara nav grilēšanas un ceptas gaļas laiks. Vasarā jāēd vieglas zupas, salāti, dārzeņi, augļi, ogas, viss, kas pašlaik izaudzis.
Vasarā cenšos īpaši neko negatavot. Maniem radiem izaug zaļumi dārzā, ja man iedod salātus, lociņus, tad trīs dienas nav problēmu. Paņemu klāt maizīti un esmu paēdusi. Paņem jaunos kāpostiņus, burkāniņus, uzvāri zupiņu vai sautējumu! Esmu no tiem, kas ātri gatavo, nesamoka ēdienu, ar ceptu ēdienu neaizraujos. Vien viegli apcepu. Vienmēr esmu ieklausījusies vecākos cilvēkos. Radu tante, kam ir 90 gadu, saka – aknām nepatīk cepts. Viņa kotletīti vāra un uz pannas drusciņ apcep. Tantei vairāk nekā 90 gadu, viņa kustas, ir pie pilnas apziņas. Nav jau runa par mūža ilgumu, jo arī «neveselīgi» cilvēki dzīvo ilgi, bet par dzīves kvalitāti.»
Gaļai – jā vai nē?
«Ar smago, olbaltumu, sacepto barību tiek ļoti nodarīts pāri organismam. Jaunībā to neizjūt. Pagaidiet vien, pēc 10 gadiem arī šodienas jaunieši runās par diētām un aknu attīrīšanu. Vajag noturēties pretim kārdinājumam, ko piedāvā lielveikali un kur nav ko izvēlēties. Gaļa, piedevas un kaut kādas salātlapas. Ja gaļa ir trīs reizes dienā, tad saņemam pārlieku daudz olbaltumvielu, ķermenis saskābst. Pēc tam rodas akmeņi un viss pārējais. Daudzi apgalvo – es bez gaļas nevaru. Tā nekad nav bijis, ka gaļa jāēd trīsreiz dienā. Pirmatnējie cilvēki gaļu ēda, kad nomedīja, bet pārējā laikā nevarēja to dabūt, kad vien sagribas.
Ievērojiet gavēni, ne velti to ieviesa cilvēka veselības dēļ kā attīrīšanās laiku pirms jaunas sezonas. Gavēnis nozīmē atjaunotni, tas ļauj iztīrīt organisma pagrabus, izlietot to, kas sagatavots ziemā, un sākt jaunu sezonu. Šajā laikā cilvēks sevi ierobežo ēšanā, tomēr ir atļauts tik daudz kas. Jā, neēd gaļu, bet ēd putraimus, dārzeņus, saknes. No kāļiem, rāceņiem, burkāniem un bietēm var tik interesantas kombinācijas radīt!»
Vai vajag citzemju produktus?
«Cilvēks neprot izvēlēties pārtiku, jo garšas kārpiņas vairs nesajūt barības garšu. Nez kāpēc itāļi negrib ēst pelēkos zirņus, bet mēs gribam to viņu maizi ar tomātu pastu? Kāpēc mums ir jāēd visi pasaules ēdieni? Mums ir piemērota ziemeļu pārtika, kas silda. Jā, augļus vajag. Mūsu vitamīni ir bietes un burkāni, nevis banāns, apelsīns, kuru var šad un tad apēst kā našķi.»
Ātri nekas neiedarbojas
«Sievietēm gribas ātru diētu, bet jāapzinās, ka karma mūs panāks un prasīs atbildību par to, ko esam izdarījušas iepriekš. Par organisma attīrīšanu jāsāk domāt laikus: kas ar mani būs pēc gadiem 20? Nekas ātrs nedarbojas ilgstoši. Ir ļoti interesanta grāmata «Attīrošā medicīna». Tur ir trīs zīmējumi. Sievietei pirms īpašas diētas uzsākšanas ir tie liekie 30 vai 40 kilogrami, bet formas ir smuki apaļas. Viņa izvēlas ļoti izteiktu diētu un iegūst gandrīz vai modeles augumu. Autors raksta, ka viņa nepadomā par to, kas būs pēc pieciem gadiem. Pēc pieciem gadiem tikai trīs sievietes no simt saglabā tādu augumu. Visas pārējās uzburbst. Apaļās formas kļūst bezsaturīgas. Esmu redzējusi tādus piemērus, protams, ne jau jaunām meitenēm. Nez kāpēc trīsdesmitgadnieces vērtē mūs, kam ir 50,60 un 70 gadu. Es tad vienmēr saku – pagaidīšu, kad viņām būs tie 50, un tad parunāsim par šo jautājumu.
Organisms atceras savu lielāko izmēru. Ja mamma pārbaro bērnu, tad viņam būs tendence uz aptaukošanos. Tāpēc nevajag spiest bērnus ēst. Šodienas kārdinājumu pasaulē nedod uzkodas, snikerus! Maksa taču ir bērna dzīve. Kāpēc savam bērnam jānovēl problemātiska dzīve, kurā nauda būs jātērē ārstiem? Labāk iedod saprašanu, ka ūdens ir veselīgs, ka maizīte, sīpols un ķiploks ir labs un ka vienkārša pārtika ir izcila.»
Sievietēm viss ir citādi
«Mums ir cits organisms, citi procesi, cikliska dzīve. Līdz ar to, man liekas, sievietei pret organismu jāizturas daudz, daudz atbildīgāk nekā vīrietim. Meitenes būtu jāmāca domāt par priekšdienām – kā būs, kad man būs 50, 60 gadu, nevis – lai man šajā mirklī kaut kas būtu. Vajadzīga gudra mamma, lai rādītu labu piemēru, un saprāts. Diemžēl mammām nav laika. Kad jautā, ar ko viņas aizņemtas, tad nevar pateikt. Mēs vienmēr esam dzīvojuši pēc dabas ritmiem, ir pilni žurnāli ar ļoti sakarīgiem, ļoti interesantiem rakstiem. Visi saka – jā, jā, es arī to zinu. Kad pajautā – vai tu to dari, tad atbilde ir: man nav laika. Kam ir laiks? Datoram.
Nācu uz interviju un redzu – bērniņš sēž ratos, skatās uz mammu, skatās apkārt, bet mamma skatās telefonā. Līdz ar to bērns redz vienaldzību, viņš mācās vienaldzību, viņam mamma neuzsmaida. Nav kontakta, un viņa veido bērnu, kuram arī nebūs kontakta.
Ko nozīmē ginekoloģiskās problēmas? Kādreiz jaunām meitenēm nebija ne gardnerellu, ne trihomonu. Tagad viņas to visu ir dabūjušas gan no saviem seksuālajiem partneriem, gan no savas mammas, izejot cauri viņas dzimumceļiem. Sieviete saka: es uzvedos godīgi! Bet ko viņa darīja, kad bija padsmitniece? Dzīvoja «zem jostasvietas». Neesmu puritāne, bet ir vecums, līdz kuram nav tā jādzīvo. Man šķiet, ka bērnam nav jāinteresējas par šiem jautājumiem. Viņam ir spēles, draugi un mācības, nevis pieauguša cilvēka dzīve.»
Dāmām labākajos gados jāēd mazāk
«Sievietēm brieduma gados ir vajadzīgas kustības, lai aktivizētu asinsriti. Nav jāskrien, bet elementārām kustībām jābūt – kaut vai kāpt pa trepēm. Iedarbīgas ir siltas sāls kāju vannas reizi nedēļā, kas uzlabo asinsriti. Sekojiet Ziņģītes piemēram – asinsrite tiek galā ar vissmagākajām problēmām! Tas nemaksā neko, tikai laiks sev jāatrod. Nevajag aizbildināties ar slinkumu. Jau laikus, sākot no 40 gadu vecuma, ir jāpieradina sevi pie aktīvas dzīves. Jāpasaka: es kustēšos! Man viss būs labi! Pozitīvi apliecinājumi liek mūsu zemapziņai meklēt veidus, lai tā notiktu.
Būs jāsamazina apēstās pārtikas daudzums. Svaram ir jānoturas tādās robežās, kāds sievietei bija kā normālai (nevis izbadinātai) jaunietei. Kāpēc jānēsā divi lieki ūdens spaiņi? Es, piemēram, negribu nēsāt. Esmu pārdzīvojusi jau daudzas desmitgades (smejas) un ievēroju, ka ap 50 gadu vecumu pēkšņi sākās izmaiņas. Dzīvesveidā nekas nemainījās, arī pārejas vecums nebija sācies, bet svars pieauga. 60 gados bija nākamā robeža un atkal bija jādomā par to, ka porcijām jākļūst mazākām. To regulē galva – liekam mazāk uz šķīvja, ņemam šķīvīti ar zilu maliņu, izvēlamies mazāku šķīvīti. Iekrāsosiet visu zilā un neēdīsiet pat vislabāko ēdienu, ja izvēlēsieties oranžu krāsu, tad apēdīsiet arī naftas kunkuli.
Nevajag ēst produktus, kas organismā veido līmi – pienu, kartupeļus ar pienu. Ap sievietes svarīgākajiem orgāniem ir resnā zarna – tai nav jābūt pilnai ar līmvielām, ar klīsteri, kas izdaloties līmē to, ko nevajag.»
Pārejas vecumā uzkod pētersīli!
«Nereti sievietēm labākajos gados iesaka uzturu papildināt ar minerālvielām un kaļķi. Tas, kas ar viņām notiek, ir normāls process, tā ir bijis vienmēr, bet tagad to paceļ apspriedes līmenī. Vecākam cilvēkam nav jāskrien un jālec augstlēkšana. Viņam jāizmanto garīgā gudrība, viedums, un, ja ķermenis ir piepildīts ar nevajadzīgām lietām, tad enerģiju no papildvielām, no minerālvielām un vitamīniem vai pārtikas piedevām nedabūs un labuma nebūs.
Iedomāsimies māju, kas 50 gadus tiek piekrauta ar mantām un nekad nav tīrīta. Tad kāds saka – lai būtu skaistāks, pieliksim zelta gleznu un durvis ar briljantiem noklāsim. Bet kas mainās mājā? Nekas. Jūs varat likt savā nogurušajā organismā, ko gribat, labuma nebūs. Ir vajadzīgs to laikus attīrīt, ievērot atslodzi, kustēties. Tikai tad, ja māja ir sakārtota, mēs varam tai pielikt brošiņas, briljantiņu un druciņ apzeltīt.
Jāsaprot, ka pārejas vecums ir normāla parādība, arī karstuma viļņi un garastāvokļa maiņas ir jāpieņem mierīgi – ar mani tagad tā notiek. Ja organisms ir sagatavots un tīrīts, arī šis periods paiet vieglāk. Ir brīnišķīgi produkti, kurus iesaka sievietēm parejas vecumā – pētersīļi, lakrica, timiāns, sarkanais āboliņš, labie sojas produkti (kas nav modificēti). Tie stimulē visus iekšējos orgānus, uzlabo imunitāti, nieru darbību un sejas krāsu. Starp citu, pētersīļi labi noder sejas tīrīšanai – izspiež sulu un pielej karotīti šņabja, sanāk lielisks losjons.
Vai zinājāt, ka kaulus nostiprina nevis kaļķis, bet silīcijs? Tas padara ķermeni lokanu. Silīcijs ir visos augu apvalkos. Arī kartupeļa miziņā. Vajag uzturā regulāri lietot maltas kaņepes un linsēklas un aizdarīt ar eļļu vai nedaudz sviestiņa. Maltas linsēklas ir gan barības viela, gan pabaros ķermeni. Uz savas ādas pārbaudīju. Kopš lietoju linsēklas, man ir ļoti stipri nagi, nelūst un varu darīt jebko. Silīcijs rada stipru kaulu, nagu, matu struktūru. Mums iesaka – nopērciet silīcija kapsulas. Kas tur ir? Pikucītis māla par 10 eiro. Jā, māls arī ir silīcijs, mālūdeni arī var dzert.
Sievietēm labākajos gados ieteicama vērmelīte, strutene, cigoriņš, kas stimulē aknas un žultspūsli. Tie mazās devās nekaitē, bet liekos mikroorganismus dabū laukā no organisma. Vieglu strutenes tēju iesaka padzert trīs reizes mēnesī, lai attīrītos. Ja ēsts sātīgs ēdiens, tad vērmeles palīdz to sagremot un veicina žults izdalīšanos.»
Slimība ir rezultāts
«Mūsdienās par 39 procentiem ir palielinājies smago slimību skaits. Šīs slimības, kā teica mans dzīvesbiedrs dziednieks, neatnes putniņi pa gaisu. Tās ir cilvēka paša un viņa vecāku darbības rezultāts. Diemžēl arvien vairāk var saprast Bībeles teicienu, ka jāatbild būs līdz ceturtajai vai septītajai paaudzei.
Var jau teikt: dzīvošu brīvi! Pienāks tie 35 vai 40 gadi, un sāksies citi jautājumi: kāpēc es, kāpēc ar mani tā notiek? Tad skries pie dziednieka, skries pie ārsta un vainos citus – ārstu, dziednieku, dievu.
Mūsu dzīves kvalitāti nosaka asinsrite, ēšana, apziņa, domāšana, emocijas, bet tās ir kontrolējamas. Jāmācās kontrolēt. Ja neiemācās, tad dzīvo dzīvnieka līmenī, instinktu līmenī.Tieši neārstējamo slimību pieaugums par 39 procentiem šajā labvēlīgajā laikā, kad dzīvojam paēduši un siltumā, ir bezatbildība pret savu ķermeni.»
