Vispirms klausāmies pārpasaulīgajās kristāla trauku skaņās, pēc tam nodun šamaņu bungas. Tatjana Fomičeva tās izgatavojusi savām rokām. Kristāla traukus viņa spēlē pēc izjūtas, prot atšifrēt akmeņu vēstījumus un kopā ar domubiedriem veido kristālu režģi zemeslodes aizsardzībai. Kopš bērnības sarunājas ar eņģeļiem un saskata enerģijas. Par sevi saka – kristālu enerģijas meistare.
– Kad un kā jums radās interese par kristāliem?
– Reiz pavisam negaidīti, ap 1998. gadu, vīrs man uzdāvināja kristālu. Parasti viņš pirka apavus, un biju pārliecināta, ka tikai viņš spēj nopirkt man vislabākās kurpes. Ko vēl vīrieši dāvina? Smaržas, rotaslietas. Bet te – kristāls. Skatījos uz to un nesapratu – tas taču nav pat spīgulītis-vizulītis. Noliku malā un nodomāju, ka vēlāk tikšu skaidrībā. Pagāja pāris dienu, un nolēmu to nomazgāt. Pēkšņi nozibēja dzirksteles, un kristāls manās rokās saplīsa divos gabalos. Savām acīm redzēju zeltainas dzirksteles izlidojam. Turklāt kristāls saplīsa tā, ka abas daļas varēja atkal savienot. Domāju: tātad brāķis, jāsamaina. Vīrs aizbrauca uz veikalu, tur pateica – kristālus nemainām. Labi. Es to neizmetu, atstāju mājās un laiku pa laikam pavēroju. Pēc laika redzēju sapni, bet tie man ir ļoti reālistiski, neko nevajag minēt un šifrēt. Kristāls saka: nopērc man unakītu! Kas tas par vārdu? Aizgāju uz veikalu un nopirku grāmatiņu par akmeņiem. Man mājās pat tādas nebija. Atvēru grāmatiņu un ieraudzīju unakītu. Tāds pārsteigums! Tad arī pakāpeniski sāku mācīties to, ko daru tagad.
– Kas ir unakīts?
– Akmens. (Unakīts, arī epidots, sastāv no zaļā epidota, laukšpata un kvarca. To lieto, lai noņemtu negatīvo enerģiju un blokādes no sirds čakras, sazemē ar planētu Zeme un stimulē visaptverošu radošo enerģiju – red.). Sāku šķirstīt to grāmatiņu un sajutu enerģiju. Pēc tam kristāls sāka prasīt, lai atrodu vēl citus kristālus, un tā izveidojās mana kolekcija. Tā kā ar mani vienmēr sarunājušies eņģeļi, tad katru nakti sākās mācības. Gulēju, miegā notika seansi, kuros ieguvu zināšanas. Ja kādam to stāstītu, zinu, ka uzreiz jautātu: kas ar tevi runāja, vai eņģeļi? Bet tā notika. Sākumā visu pārbaudīju pati, tikai pēc tam palīdzēju citiem.
– Vai tagad zināt atbildi, kāpēc vīrs, kurš vienmēr dāvāja apavus, nopirka kristālu?
– Es viņam jautāju vairākkārt, bet viņš nespēj pateikt. Vienkārši gājis veikalam garām un nopircis. Bet zinu, ka dievs mūs virza ar cilvēka rokām. Tā ir noticis – ja veikalā nenopērku, kristāls atnāk pats.
– Acīmredzot vīrs ir jūsu īstais cilvēks, saprotaties bez vārdiem.
– Es ar viņu kopā ne vienu dzīvi vien esmu nodzīvojusi.
– Ko spējat pateikt par cilvēku, kurš izvēlas kādu no kristāliem? It kā tāpat vien, jo patīk vai nu forma, vai krāsa, vai arī faktūra.
– Tūlīt nodemonstrēšu. (Vēršas pie fotogrāfa, žurnāla redaktores Gunas un manis.) Paņemiet katrs pa akmentiņam! Neskatoties. Uzskatīsim to par minerālu pasaules vēstījumu. Cilvēki dažreiz domā – tūlīt no maisiņa izvilkšu briljantus! Tomēr katrs intuitīvi izvēlas to akmentiņu, kurš atspoguļo šobrīd viņam svarīgāko.
Ahā, jums lazurīts. Tas pastiprina to, ar ko cilvēks jau nodarbojas, un ļauj šo nodarbi pārvērst naudā. Profesionālisma akmens. Cilvēkam tiek dotas iespējas izpausties caur saviem talantiem un samaksā iegūt iespēju dzīvot, saņemot gandarījumu naudas balvas veidā.
Bet Gunai ir kalnu kristāls, un tas liecina par to, ka cilvēks ir ieguvis garīgu informāciju un pakāpies salīdzinoši augstā līmenī. Kāds ir šā akmens vēstījums? Kāp vēl augstāk, ej vēl tālāk, jo tev ir visas iespējas! Tā ir cilvēka saruna ar garu.
Arī Laurim ir kalnu kristāls, bet neapstrādāts. Redzat, ka tas ir pienaini balts? Tas liecina, ka cilvēkam ir dotas lielas iespējas, viņš izsmalcināti pārvalda apkārtējās pasaules sniegto informāciju, bet ir ar saviem asumiņiem, ar šķautnītēm, toties zina savu vērtību, apzinās, kas viņš iekšēji ir, un ciena pašizpausmes brīvību. Gadās, ka pie manis atnāk un saka: nezinu, kā pajautāt. Tad ierosinu: ņemam akmeņus un skatāmies, kādas enerģijas apkārt grozās. Akmeņi runā tāpat kā Taro kārtis, kā rūnas, jo akmeņi satur informāciju.
– Varbūt protat «atkost», ja kāds uz konsultāciju atnācis ar ļauniem nolūkiem?
– Kādi gan tie varētu būt? Nē, pasaulē nav sliktu nolūku. Neesmu tādu cilvēku satikusi un nevaru iedomāties, kādi ļauni nolūki varētu būt. Bet, ja kāds atnāktu ar sliktām domām, es nepretotos. Protams, varētu nostāties karojošā pozā, bet varu arī tā nedarīt, vai ne? Viss ir enerģija. Enerģiju var transformēt, un viss.
Ja runājam par to, ka cilvēki baidās no nolādējuma, noskaušanas, tad tas viss ir enerģija. Kāds pateica – es tevi nemīlu, izjūtu pret tevi nelāgas jūtas – un šo enerģiju nosūtīja citam. Ja vēl veiktu kādu rituālu, tad nosūtītu šādu vēstījumu ar mērķi, lai arī apkārtējā pasaule viņam palīdz. Pasaule, Visums palīdz, jo ir neitrāls. Tas nevienu nenosoda un ir visiem pieejams. Lūk, cilvēks nosūta tādu enerģiju, tā atlido pie manis un gaida. Neviena enerģija nemetas uzreiz virsū. Katrs var to sajust, ieraudzīt, intuitīvi apjaust. Mēdzam taču teikt: man ir sajūta, ka briest nepatikšanas. Tāpēc saki enerģijai: «Sveika!» Paskaties, vai uz tās ir plāksnīte ar uzrakstu «Ļaunums». Ja tevī mīt mīlestība un tu zini, kā rīkoties ar enerģiju, tad noņem plāksnīti un izmet to. Jo tu pieņem nevis ļaunumu, bet mīlestību. Ja cilvēkā ir ļaunums, tātad viņam pietrūkst mīlestības. Tieši mīlestības trūkums liek vēlēt ļaunu citam. Tad vajag šo enerģiju papildināt un pateikt: paldies, ka atnāci pie manis! Tas darbojas.
– Izskaidrojiet, lūdzu, kā akmens var iedarboties. Protams, zinām par litoterapiju, tomēr ir grūti saprast, kā akmens mijiedarbojas ar cilvēku. Tas jau tikai akmens. Ciets un nedzīvs.
– Akmens sastāv no mikroelementiem, kas sakopoti noteiktā ģeometriskā formā. Cilvēkā arī ir tie paši mikroelementi, tikai kombinācija cita. Kāpēc akmens mums šķiet ciets? Tāpēc, ka tā laiks ir mūžība, bet mūsu dzīves laiks, mūsu dzīves līnija ir ierobežota, mūsu dzīve paskrien ātrāk. Tikai tāpēc akmens šķiet ciets. Zinātnieki ir izpētījuši, ka akmens ieelpo reizi piecpadsmit minūtēs. Cilvēks elpo biežāk, tādējādi rodas laika starpība. Granīta kalns elpo, tās vibrācijas ir pierādītas. Akmeņi ir dzīvi un noveco. Tirkīzs noveco ātrāk, tāpat arī selenīts, un sanāk, ka akmens ir tikpat dzīvs kā augu un dzīvnieku pasaule. Tam ir pastāvīgs kristālisks režģis. Pat ja kristālam ārēji nav ideāla forma, iekšēji tas satur noteiktā kārtībā izvietotus atomus un molekulas, kas atbilst sakrālajai ģeometrijai.
Sakrālā ģeometrija ir vienīgā piegrieztne, pēc kuras radīta pasaule. Proti, enerģijas plūsmas matērijā veido noteiktu struktūru, tāpēc saka – iestājies Kristāliskais laikmets. Šī iekšējā struktūra ir ļoti energoietilpīga un jaudīga. Kamēr kristāli atrodas zemes iekšienē, tie atstaro enerģētisko fonu, kad tos izceļ virszemē, tad kristālus iedarbina gaisma. Kas notiek, kad gaismas vilnis iziet cauri kristālam? Kāpēc ieteicams skatīties caur kristālu, tāpat kā dzert ar kristāliem uzlādētu ūdeni? Tā ir vibrācija, kas nes informāciju par zelta griezumu, par ideālo dzīves piegriezumu, par kristālisko režģi, kam ir pareiza forma. Cilvēks nereti savas vibrācijas pazaudē, tikai ne kvarcs. Ne velti to izmanto precīzo aparātu būvniecībā, jo tas ir energoietilpīgs.
– Ja cilvēks ir Mendeļejeva tabula tāpat kā akmens, kā tad ar reinkarnāciju? Dvēsele tāpat kā akmens ir mūžīga?
– Jā, bet ne ķermenis. Tāpēc mēs ar akmeni varam viegli nonākt kontaktā. Dvēseles līmenī. Kamēr atrodamies ķermeņa līmenī, ir grūti saprast, kā akmens var palīdzēt. Paņemam to rokā un sākam prātot, kas nu notiek. Ja atrodamies dvēseles līmenī, spējam saprasties, sajust enerģiju. Kā mazi bērni – viņi akmeņus sajūt lieliski. Mazmeitiņa, kamēr bija maziņa, vienmēr izvēlējās caurspīdīgo kvarcu, kaut šķīvī bija daudz citu akmentiņu. Interesanti, ka intuitīvi viss notiek, pat ja cilvēks neko nezina, netic un saka – tas jau tikai akmens.
– Tāpat kā es pajautāju.
– Gribētu pateikt vēl ko. Vai zināt, kas ir kauli? Tie ir kristāli mūsu ķermenī. Kad nomirstam, dvēsele aizlido, bet no ķermeņa visilgāk saglabājas lielie kauli un galvaskauss. Tas tad arī ir kristāls, kurš uz Zemes paliek pēc cilvēka. Zinātnieki saka – ja kristāls dzird mūziku vai skaņas, tas pulsē un dzirdēto transformē apkārtējā pasaulē. Mūsu auss to var nesaklausīt, jo tādā diapazonā nedzirdam. Taču ārkārtīgi precīzi aparāti to ir apstiprinājuši. Pēc nāves cilvēka galvaskauss translē Visumā to, kas viņš bijis dzīves laikā.
– Kam translē?
– Zemei, Visumam. Dvēsele, kura ir aizlidojusi, atkal nāk uz Zemi iemiesoties. Kauli kalpo par bāku, lai saskatītu, kurp tai atgriezties. Dvēsele atlido un iekāpj pašas atstātajās vecajās kurpēs. Ja runājam par upurēšanas jēdzienu, tad upura kauli ir kā enkurs uz Zemes. Visas baznīcas celtas uz tādiem ziedojumiem. Mēs tikai domājam, ka upuris ir raudājis, nevēlējies mirt, bet tā nav. Viņš zināja, kāda bijusi misija – kalpot par enerģijas enkuru.
Nu laiki ir mainījušies. Tagad zinām par kristālu funkciju un varam veidot enkuru ar kristāliem, nevis cilvēku upuriem. Kristāli atgriežas zemē, kur tos ar rituāliem ierokam un tie strādā ar konkrētu programmu. Ar domubiedriem esam apceļojuši visu Latviju un izveidojuši kristālu režģi, kas savienots ar Lietuvu un Igauniju.
– Ko iegūst Latvija?
– Ja cilvēki sapulcējas ar konkrētu nolūku un katrs to ierunā kristālā, tad kristāls visu atceras. Pēc tam ar rituālu kristālu atdod zemei. Piemēram, ieprogrammējam kristālu uz mīlestību, un vibrācijas izplatās.
Protams, Zeme ir gudra. Piemēram, kvarcam piemīt spēcīga enerģētika, bet mēs esam maiga tauta, jo kvarca Latvijā nav daudz. Zeme nosaka cilvēku tipu, to, kādi būsim – kā noasināti zīmuļi vai maigi kā dūnu spalva. Nereti cilvēki, kuri jūt enerģijas, kuriem pamodušās sensoras spējas, sūdzas: ak, trolejbusā uz mani slikti iedarbojās; ak, kāds mani nolūkoja ar ļaunu aci. Tas nozīmē, ka sensorika ir pamodusies, bet noturības vēl nav. Cilvēks sāk konsultēties, vai tikai nav uzsūtīts lāsts. Viņš svārstās līdzi jebkurai enerģētiskai plūsmai. Viņš baidās, nevis dzīvo. Bet dievs mūs ir radījis, lai mēs dzīvotu ar visu savu sparu un drosmi, lai prastu apieties ar enerģijām.
Un tāds cilvēks intuitīvi nopērk kvarcu vai dimantu – stipru struktūru. Diemžēl tas nepalīdzēs, ja viņš nesapratīs, kas īstenībā notiek, ja neapzināsies, ka nepieciešams kļūt neatkarīgam, lai kura katra garām ejoša tante ar savu enerģētiku nespētu ietekmēt.
– Šķietami vienkārša lieta – iepazīt sevi.
– Pēc pieredzes varu teikt, ka akmeņi ir Mātes Zemes enerģija. Man ir zināmas meitenes, kuras atnāk uz lekcijām un samīlas akmeņos, līdz katra dāmu somiņa kļūst par akmeņiem piepildītu koferi. Tas pāriet.
Esmu sapratusi, ka kristālu aura darbojas vibrāciju veidā. Esmu to sajutusi un redzējusi. Jā, ir akmeņi, kas klusē. Bet kopumā aura ir ļoti elastīga un tai vajadzētu būt mūsu galvenajam ietērpam. Ja cilvēks aurai pievieno kristāla gaismu un struktūru, tad viņš kļūst neievainojams. Uzskatu, ja kāds sāk rakņāties sevī, tad viņš to enerģijas daļu, ko varētu izmantot šodien, novirza vakardienā – kāpēc tā notika, man ir bērnības trauma, kāds mani aizvainoja, man jāizveseļojas. Nepieciešams pieņemt sevi šajā mirklī – jā, esmu tāda. Punkts. Galu galā mežā redzam līku koku, bet tik un tā tas zina, kur atrast gaismu, un sāk tiekties uz to. Neviens koks nedomā – esmu slikts, jo šķībs un greizs. Tāpat arī kristāli. Kad cilvēks sāk sevi uztvert kā kristālisku struktūru, viss notiek.
– Vai kristālu pasaulē pastāv mode, topa preces? Piemēram, šungīts.
– Šungītu pazina sen, bet mūsdienu zinātne ļāva izpētīt tā uzbūvi. Šungīts ir superabsorbents.
– Tāpēc tas varētu būt indīgs?
– Nē. Taču ja gribat attīrīt ūdeni, tad vajag izvēlēties tādu šungīta gabaliņu, kurā nav piemaisījumu, piemēram, lai neparādās rūsa. Ar tādu akmeni attīrītu ūdeni ir ieteicams dzert, jo viss negatīvais ir izvilkts.
Arī ar kristālu attīrīts ūdens ir labs, tikai vajag izvēlēties viegli kopjamus gludus kristālus (lai nav poraini), ielikt caurspīdīgā traukā un atstāt gaismā. Gaisma iziet cauri kristālam, vibrācijas nonāk ūdenī, un tas uzlādējas. Kvarcs absorbē piemaisījumus, tomēr akmeņus vajag mazgāt un kopt.
Traukā var izveidot veselu varavīksni, ne tikai ielikt vienu akmentiņu. Piemēram, ja problēmas sagādā atmiņa un gremošanas sistēma, tad izmantojiet ametistu. Ja ir sirds slimības, ielieciet ūdenī avanturīnu, ja aknu problēmas – obsidiānu vai hematītu, ja pietrūkst romantikas un sirsnības – rozā kvarcu un avanturīnu, ja vēlaties lielāku komunikabilitāti un finanses, tad citrīnu. Ja gribat novērst ginekoloģijas problēmas un aktivizēt zemākās čakras, tad nepieciešams hematīts un jašma.
– No bērnības atceros, ka krievu pasakās figurēja malahīts. Vai tam piemīt kādas īpašas spējas?
– Tas ir tipisks Krievijas akmens, jo malahītu ieguva Urālos. Malahīts ir skaists akmens izstrādājumos, bet ar to nedrīkst uzlādēt ūdeni. Tāpat kā tirkīzs, arī malahīts ir atdarinājumu līderis. Esmu nopirkusi it kā malahītu, bet pārbaudot redzu, ka izmantotas tievas malahīta plāksnītes, kas uztītas uz cita materiāla.
– Jūsu vērtējums – vai Latvijai dzintars ir nozīmīgākais akmens?
– Manuprāt, par dzintaru visur izsakās pozitīvi. Kad dvēsele nolaižas uz Zemes iemiesoties, tai ir aizsargapvalks, un to dēvē par dvēseles dzintara apvalku. Dzintars izplatījumā ilgstoši saglabā fantomu. Ja atnesīsiet dzintaru uz manu kabinetu, tā fantoms saglabāsies vairākas dienas. Ja aplikāt dzintara rotu, tātad vēlējāties aizsargāt savu dvēseli.
– Dzintars ir kā dvēseles aura?
– Jā. Tas ir dvēseles aizsargaura. Kad dvēsele nāk uz Zemi, tā ir neievainojama dzintara dēļ. Dzintars ir mūsu teritorijas egregors, pat ja nevalkājam dzintaru. Mūsu dvēseles atnāca dzīvot uz šo zemeslodes stūrīti, mūs šurp atsauca Zeme ar savu pievilkšanās spēku. Tāpēc ģimenes un nācijas šeit iemiesojās. Cilvēki ārzemēs taču apgalvo: man ir nostalģija. Tās ir ilgas pēc Zemes vibrācijām. Ķermenis jūt, kā tam pietrūkst.
– Ja kāds pēkšņi sāk pirkt dzintaru, vai tas nozīmē, ka viņam pietrūkst globālas aizsardzības?
– Viņā mīt skumjas pēc savas dvēseles. Dvēsele ir mūsu mājas. Tas nenozīmē, ka viņam vajag aizsargāties, bet iekšēji cilvēks grib savu dvēseli sajust. Iedomāsimies, ka dvēsele ir kā aukliņā piesiets balons. Mēs to pievelkam, apskaujam un jūtamies labi. Tiklīdz sanervozējamies, balons aizlido un atkal sākam to vilkt aiz aukliņas.
– Ko nozīmē, ja kristāls saplaisā?
– Kad enerģija ir uzkrāta, tai jāaizplūst.
– Mana vai cita cilvēka enerģija?
– Var pieļaut – mani noskauda ar ļaunu aci, tāpēc rotaslieta saplīsa. Bet vispār pats akmens izplata impulsu, enerģiju. Nepiekrītu, ka saplīsušu kristālu vajag izmest tāpat kā spoguli. Piemēram, mēs no dīķa izvilkām lielu, jau ieplīsušu akmeni. Skatos, ka starp abām daļām saglabājusies enerģētiskā saikne. Saprotu, ka akmens darbojas kā «rāmis» lidostā, kuram jāiziet cauri. Saprotu, ka akmens apzināti ir sašķēlies un izveidojis divas daļas. Tātad abas daļas vajag nolikt pie vārtiem kā sargus. Bija viens, bet kļuva par diviem. Iedevām tiem programmu – būt par sargiem.
– Ko jums devušas zināšanas par akmeņiem, un ko tās izmainīja jūsu pasaulē?
– Visas zināšanas, ko ieguvu, runājot ar eņģeļiem, ir enerģētisks spēriens – stāstīt citiem. Kad sāku stāstīt par kristāliem, man par lielu izbrīnu apkārt sāka pulcēties domubiedri. Viņi mani atbalstīja. Kristāli piešķīruši citu lidojumu šajā dzīvē. Sajutu, ka dzīvei ir jēga un manai pārdzimšanai šeit ir misija. Neapgalvošu, ka tā ir kalpošana. Vajag stāstīt citiem, ko pārdzīvoju.
– Stāstījāt, ka liekat kristālus Latvijas labklājībai. Pašlaik Ukrainā notiek karš. Vai to var novērst vai apturēt ar pareizi saliktiem kristāliem? Vai karu vispār vajag apturēt un novērst, ja jau tas ir sācies? Tātad ir iemesls?
– Kad cilvēki sāk strādāt ar izplatījumu, rodas liela vēlme to pakārtot savām vajadzībām. Mēs varam ietekmēt to izplatījuma daļu, kurā darbojas mūsu aura. Bet visu pārējo nevajag aiztikt, jo tad sāk izpausties mūsu egoisms. Ja reiz uz Zemes kaut kas notiek, tātad enerģijai nepieciešams transformēties. Ja ir uzkrāta agresija, mēs nevaram pāriet labākā pasaulē. Agresija ir jāizreaģē, diemžēl tas notiek caur cilvēku asarām un sāpēm. Cilvēks kļūst gudrāks, kad sāk izdzīvot un risināt attiecību problēmas – kas es esmu, kādas ir attiecības ar naudu, ar partneri, ar politiku, ar citam valstīm. Līmeņi ir dažādi, tajā skaitā garīgie.
Ja sākam meklēt problēmas risinājumu caur agresiju un manipulāciju, tad Zeme mūs noliek izdzīvošanas režīmā, lai sākam žāvēt asaras, laizīt brūces, celt ekonomiku. Diemžēl tad daļa cilvēku aiziet no Zemes. Tas ir neizbēgami. Citi toties sāk saprast, ka karš neder un jāmeklē citi risinājumi. Pirms tam ir jāpiedzīvo sprādziens apziņā, ka vecais nestrādā un ir jāmeklē jauns risinājums.
Kad man ko tādu jautā, es atbildu – jāsaglabā miers un mīlestība, jo no manis nav atkarīgs, kā rīkosies valstis un politiķi. Ja es būšu mierīga, neļaušos provokācijām, tad pasaule mainīsies. Ja man dos ieroci, es neņemšu. Lai kaut nogalina. Zinu, ka esmu nemirstīga dvēsele. Ja visi atteiksies ņemt ieroci, tad kara nebūs. Kamēr kaut viens cilvēks sēž pie televizora un savā sirdī karo, kari nebeigsies. Vienīgais, ko iesaku – meklēt neitralitāti un mieru sevī. Baiļu enerģija pievelk agresiju, to mēs redzam ar suņiem. Ja kāds baidās, suns uzbrūk.
– Kāda ir atšķirība starp metāla gongu un kristāla traukiem, kurus spēlējat?
– Kad pirmo reizi dzirdēju gonga skaņas, es uz skaņas viļņa tiešām aizlidoju. Redzēju pat vīzijas. Vienā no gongu sesijām bija kristāla trauki. Kad izdzirdēju tos, sapratu starpību. Kāda tā ir? Gongam ir metāla skaņa, un, lai skanētu labāk, to veido no dažādu metālu sakausējuma īpašās proporcijās. Tāpēc skaņas vilnis satur metāla vibrācijas. Kāpēc gonga meditācijās daudziem kļūst bail un pārņem šausmas? Jo tā ir metāla vibrācija, bet metāls mūsu šūnās ierakstīts kā bīstams, kā ierocis, ar ko cilvēku var nogalināt. Toties kristāla skaņa ir ļoti radniecīga mūsu ķermenim, jo tā pēc būtības ir zemes skaņa. Kvarca smilts temperatūrā tiek apstrādāta un izveidota trauka formā, tāpēc trauka jeb kristāla vibrācija satur smilts skaņu. Mēs zinām daudzus minerālus, bet ja sāktu pētīt formulas, tad lielākā daļa ir kvarci. Tie ir nepieciešami mūsu organismam, jo kvarcs piešķir papildu enerģiju. Savukārt skaņas vilnis pārnes enerģiju, un, ja gongam jeb metālam tā ir auksta, ierobežojoša, lai arī vieduma pilna, tad kvarcam – attīstību un enerģiju saturoša.
– Ja cilvēkam patīk gonga skaņas, vai viņš uzskatāms par agresīvu?
– Tas liecina par to, ka viņš vienkārši nav dzirdējis kristālu mūziku. (Smejas.)
– Šķiet, skaņa jums ir būtiska?
– Neesmu mūziķe, bet jūtu, kā skaņa iedarbojas uz auru. Kad biju pie šamaņa un veicām rituālu, atradāmies lielā pļavā, tālāk – mežs. Tiklīdz viņš sāka spēlēt bungas, redzēju parādāmies auru – dažādas krāsas virs meža. Līdzīgi kā no paklāja izsit putekļus, tā skaņas vilnis izgaismoja auru.
Man nav muzikālās izglītības, bet manai vedeklai tāda ir, un viņa spēj nospēlēt melodiju uz kristāla traukiem. Es to daru intuitīvi, ļaujos vilnim. Piemēram, vadu seansus un jūtu, ka skaņa vietām pazūd, dziest. Tad tik ilgi grozu traukus, kamēr sāk skanēt. Arī cilvēks atzīst – kļuva vieglāk, kaut kas viņā atbrīvojās
