ASTROLOĢIJA: Cik re­āli ir no­pirkt zem­i uz Mē­ness?

Re­āli ir sa­mak­sāt nau­du un sa­ņemt trīs do­ku­men­tus – da­rī­ju­ma do­ku­men­tu, kar­ti un kon­sti­tū­ci­ju un tie­sī­bu priekš­rak­stu. Do­ku­men­tā ir no­rā­dī­tas pat ze­mes­ga­ba­la ko­or­di­nā­tas. Ne­zi­nu gan, kā pa­rei­zāk bū­tu teikt – ze­mes­ga­bals vai mē­nes­sga­bals, ja maz­dār­zi­ņa lie­lu­ma ple­ķī­tis ir no­ska­tīts, pie­mē­ram, uz Mē­ness. Tas esot vis­po­pu­lā­rā­kais ob­jekts, ku­ru ļau­dis gri­bot ie­pirkt.

Žēl, ka kai­mi­ņi «ser­ti­fi­kā­tā» nav no­sauk­ti. Ja nu tas ir Ame­ri­kas 40. pre­zi­dents Ro­nalds Rei­gans, kurš sa­vā zvaig­žņu ce­ļo­ju­mā de­vās 2004. ga­da 5. jū­ni­jā, lai vi­ņam ja ne vieg­las smil­tis, tad – gai­sī­gi zvaig­žņu pu­tek­ļi ap­kārt! Jo, rau­gi, arī Rei­gans esot kā­das Mē­ness da­ļi­ņas īpaš­nieks.

Nu jau Lat­vi­jā tir­go ne ti­kai Mē­ne­si, Mer­ku­ru, Ve­ne­ru un pla­nē­tu Io, bet, pie­mē­ram, pa­ti gal­ve­nā Mē­ness vēst­nie­cī­ba Plū­to­nu pie­dā­vā pat par 250 000 do­lā­ru. Jā, pa­sau­lē ir no­di­bi­nā­ta tā­da vēst­nie­cī­ba (ar bi­ro­ju ASV), un Lat­vi­jā dar­bo­jas tās pār­stāv­nie­cī­ba.

Kā no­rā­dīts Lat­vi­jas pār­stāv­nie­cī­bas mā­jas­la­pā, kā­da de­bess ķer­me­ņa ga­ba­liņš ir ori­ģi­nā­la dā­va­na. Maz­dār­zi­ņa lie­lu­ma ga­ba­liņš ir ma­zā­kais, ko var no­pirkt. Ap­mē­ram 2000 Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ju ir sa­ņē­mu­ši vai ie­gā­dā­ju­šies šā­du dā­va­nu. «La­bāk par šķil­ta­vām vai lie­tus­sar­gu,» ap­mie­ri­nā­ti kon­sta­tē Mē­ness vēst­nie­cī­bas pār­stāv­nie­cī­bas va­dī­tājs Alek­sandrs Ku­kels. Cil­vē­ki pa­ši sev gan pēr­kot re­ti – ti­kai tri­jos pro­cen­tos ga­dī­ju­mu. Lie­lā­ko­ties tā ir dā­va­na. Pa­tie­si, kā­pēc lai ne­uz­dā­vi­nā­tu sie­vie­tei ga­ba­li­ņu Ve­ne­ras, bet vī­rie­tim – Mar­sa?

Pirms gan­drīz des­mit ga­diem ie­gū­tais «ser­ti­fi­kāts» Mē­ness ak­ra (4046,86 kvad­rāt­met­ri) īpaš­nie­cei ap­lie­ci­na, ka «jums pie­der tie­sī­bas uz vi­siem zi­nā­ma­jiem un ne­zi­nā­ma­jiem mi­ne­rā­liem un iz­rak­te­ņiem jū­su ie­gā­dā­ta­jā īpa­šu­mā 3 kilo­met­ru dzi­ļu­mā». Ar pie­bil­di – ja iz­man­to sa­vām va­ja­dzī­bām. Ja gri­bē­tu Mē­ness iz­rak­te­ņus iz­man­tot ko­mer­ci­āliem mēr­ķiem, nāk­tos mak­sāt 10 pro­cen­tus no ie­nā­ku­miem Mē­ness vēst­nie­cī­bai. Tā, redz.

Lai ķer­tos pie iz­rak­te­ņu ie­gu­ves, vis­pirms līdz Mē­ne­sim va­ja­dzē­tu no­kļūt. Tas no Ze­mes at­ro­das 384 403 kilo­met­ru at­tā­lu­mā. Pēc tam va­ja­dzē­tu tur iz­dzī­vot, jo Mē­ness virs­mas tem­pe­ra­tū­ra ir no mī­nus 170 līdz plus 130 grā­diem pēc Cel­si­ja. Bet nav ne­kā ne­ie­spē­ja­ma, jo Mē­ness vēst­nie­cī­ba pie­dā­vā ie­gā­dā­ties Starp­ga­lak­tis­kā pēt­nie­ka pa­si. Vai ti­cē­siet, ka ar to pa­tie­šām van­dī­sie­ties starp ga­lak­ti­kām?

Vi­ne­ta Ore no Pa­tē­rē­tā­ju tie­sī­bu aiz­sar­dzī­bas cen­tra (PTAC) at­bild, ka, iz­vēr­tē­jot mā­jas­la­pā pie­eja­mo in­for­mā­ci­ju, ta­jā ne­tiek pie­dā­vāts ie­gā­dā­ties zem­i uz Mē­ness un ci­tām pla­nē­tām, bet gan tiek pie­dā­vāts ie­gā­dā­ties ne­pa­ras­tu un ne­ti­ca­mu dā­va­nu – at­tie­cī­gu «do­ku­men­tu» vei­dā. PTAC uz­ska­ta, ka la­bi in­for­mēts, vē­rīgs un pie­sar­dzīgs la­sī­tājs die­zin vai no­ti­cēs, ka tie­šām var ie­gā­dā­ties ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu uz kā­da no de­bess ķer­me­ņiem tā vis­pā­rē­jā ci­vil­tie­sis­kā iz­prat­nē.

Starp ci­tu, kopš Mē­ness vēst­nie­cī­bas di­bi­nā­ša­nas dau­dzi mil­jo­ni cil­vē­ku ie­gā­dā­ju­šies šīs jo­ku dā­va­nas. Bet! Vai­rā­kās in­ter­ne­ta viet­nēs tiek pie­dā­vā­ta vēl kā­da ro­man­tis­ka ie­spē­ja – zvaig­zni no de­be­sīm no­nest. Pre­cī­zāk, no­dē­vēt zvaig­zni sa­vā, mī­ļo­tā cil­vē­ka, jaun­dzi­mu­šā ma­zu­ļa, lie­lis­kā priekš­nie­ka vai mam­mas un tē­ta vār­da. Tie, kas pirms pār­is ga­diem iro­ni­zē­ja, ka nu jau sāks tir­got arī me­te­oru lie­tu, ro­man­tis­ku sau­lrie­tu vai zvaig­znā­jus, var kost sev el­ko­nī – tas ir no­ti­cis!