Pār sociāli aktīvajām Eiropas valstīm pārvēlies plašs protestu vilnis, kurā cilvēki pieprasa noraidīt Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV (TTIP) un tā priekšvēstnesi – līgumu ar Kanādu (CETA).
Jāatgādina, ka būtiskākās iebildes pret abiem līgumiem skar pārtikas rūpniecību. Eiropieši bažījas, ka viņu salīdzinoši augstās prasības ražošanā uz pārokeāna kaimiņiem neattieksies un viņi pārplūdinās mūsu tirgu ar negaršīgiem un ģenētiski modificētiem ēdieniem, kas Eiropā darinātos garšīgos un dabīgos izkonkurēs ar mikroskopisku cenu. Otrs problēmjautājums, iespējams, ir pat sarežģītāks. CETA uzņēmumiem paredz iespējas iesūdzēt arbitrāžas tiesā nacionālās valstis, saucot to par investīciju aizsardzību. Tieši šis punkts ir galvenais Vācijas iebildums. Šobrīd izveidojusies paradoksāla situācija – līgums nule kā visaugstākajā līmenī ir parakstīts, un tagad jāsāk tā ratifikācijas un ieviešanas procedūra, bet viens no ietekmīgākajiem tā dalībniekiem – Vācija – spiež uz bremzēm. A. Pabriks gan skaidro, ka notiekošais parāda pretrunas pašā Vācijā. Proti, tur pie kopīga lēmuma nespēj nonākt brīvie demokrāti un kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti. Pa vidu vēl nemierus rīko arodbiedrības. Taču, kā skaidro Latvijas parlamentārietis, iespējams, punkts par arbitrāžas tiesu nebūt nav vērtējams tikai kā lielo korporāciju lobijs. Latvijas nesenajā vēsturē ir būvuzņēmuma Laval un partneri lieta. Zviedru arodbiedrība 2004. gadā bloķēja tā darbu, un šai gadījumā latviešu uzņēmējam būtu pamats sniegt tiesā prasību pret Zviedrijas valsti.
Lai arī 1500 līguma lapas vēl nav pieveiktas, A. Pabrikam esot sajūta, ka tas ir «labs un vajadzīgs». Turklāt nedrīkst aizmirst, ka šis līgums ar mazo Kanādu savā ziņā ir melnraksts ES un ASV līgumam, kura ietekme uz tirgus norisēm gan būs milzīga.
Šobrīd jau sāktas neformālas konsultācijas Latvijā starp ministrijām un arī dažādām interešu grupām, tai skaitā zemniekiem. Pabriks saka: «Latvija ir mazs ekonomikas spēlētājs. Taču mums ir jāspēj ieraudzīt un definēt savas intereses, kādas tās būs arī pēc desmit gadiem.»
Nav gan skaidrs, ko Latvija var diži definēt, ja līguma teksts faktiski jau ir uzrakstīts bez dalībvalstu piedalīšanās un pat lielās Vācijas iebildes Brisele pasniedz kā briesmīgu drāmu, kas lielisko vienošanos ar Kanādu var pilnībā izjaukt.
