Ukrainas prezidents Petro Porošenko sestdien apstiprināja, ka ir panākta vienošanās ar Krieviju par provizoriskajām gāzes cenām ziemas mēnešos.
Prezidents norādīja, ka vienošanās panākta piektdien sarunās Milānā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Ukrainas līderis arī pauda cerību, ka ar to strīds par gāzi abu valstu starpā būs izbeigts.
"Balstoties šajās konsultācijās [runātajā], es varu teikt, ka Ukrainai būs gāze, būs apkure," intervijā Ukrainas televīzijai sacīja prezidents.
Progress ceļā uz gāzes strīda atrisinājumu raisa cerības, ka ar Eiropas Savienības atbalstu izdosies panākt noregulējumu konfliktam Ukrainas austrumos, kur Ukrainas armija pusgadu cīnās ar Krievijas diversantiem un algotņiem, vietējo kolaborantu bandām, kā arī Krievijas armijas regulārajām vienībām.
Krievijas uzņēmums "Gazprom" jūnijā pārtrauca Ukrainai piegādāt gāzi, pēc tam kad Kijeva bija apstrīdējusi Maskavas veikto cenas celšanu.
Porošenko sestdien sacīja, ka abas puses vienojušās par cenu un ka Krievija akceptējusi Ukrainas pozīciju.
Panākta vienošanās par cenu 385 dolāri (300 eiro) par 1000 kubikmetriem gāzes, sacīja Porošenko. Pašreizējā cena ir 485 dolāri.
Vienošanās varētu tikt noslēgta līdz otrdien Briselē paredzētajām sarunām, sacīja prezidents.
Arī Putins norādījis, ka sarunās jautājumā par gāzes piegādēm panākts "progress" un ir rasta "vienprātība attiecībā uz nosacījumiem gāzes piegādēm, vismaz ziemas periodā".
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
