Latvijā: Arī ''kaimiņu būšanai'' ir savas robežas 1 komentāri
 
Latvijā

Arī ''kaimiņu būšanai'' ir savas robežas

 
Publicitātes foto

Par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret īpašuma iegādi ir lauzti daudzi šķēpi – vieni uzsver lielās summas, ko Latvija iegūst, savukārt idejas pretinieki brīdina, ka pakāpeniski veidosies bīstama situācija, kurā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs atkarīga tikai no uzturēšanās atļauju tirgošanas.

Uzturēšanās atļaujas nav laimes aka

Gadu no gada vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē - Babītes novadā, Mārupē un Garkalnes novadā. Šajā kontekstā gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pauž viedokli, ka pozitīvā ārvalstu nekustamā īpašuma pircēju ietekme uz pašvaldību budžetiem ir mīts. Piemēram, Jūrmalas iemītnieki budžetam dod mazākus ienākumus arī savu uzturēšanās paradumu dēļ, jo viņi jaunajā mājoklī pavada un pilsētā tērē naudu tikai dažas nedēļas gadā. Pašvaldībai infrastruktūra ap šiem mājokļiem ir jānodrošina šā vai tā, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzējiem no ekonomiskā viedokļa jaunie “rezidenti” ir visai neizdevīgi patērētāji - jāiegulda lielas investīcijas ar mazu atdevi, jo viņu ūdens, elektrības, siltuma u.t.t patēriņš kopumā ir mazs.

Sadalīt Latviju starp turīgajiem un vietējiem

Kritiku neiztur arī nekustamā īpašuma lobija apgalvojums, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība ietekmējot tikai pašus lielākos un dārgākos īpašumus, līdz ar to neapdraudot vietējo iedzīvotāju izredzes uz mājokļa iegādi. Dati liecina, ka vidējais īpašums, kas tiek pirkts uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir jauns vidējas klases dzīvoklis ar 65-100 kvadrātmetru platību, kas iezīmē ne visai iepriecinošas nākotnes perspektīvas, proti, Rīgas centru un Jūrmalu bez vietējiem iedzīvotājiem. Un diemžēl ekonomisko labumu pārspīlējums nav vienīgā problēma.

Skaidras naudas neskaidrā izcelsme

Gadījumos, kad īpašumus Latvijā iegādājas nerezidenti, ir ļoti grūti izsekot līdzekļu izcelsmei, tāpēc pavisam reālas ir situācijas, kad īpašumi Latvijā tiek iegādāti par noziedzīgā ceļā iegūtu naudu. Tādos gadījumos mēs gandrīz varam runāt par pilnīgi atklātu noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizāciju, kas notiek mūsu pašu acu priekšā, aizbildinoties ar it kā lielo pienesumu tautsaimniecībai.

Ja virknei Latvijas iedzīvotāju nepatīk skaļi kaimiņvalstu atpūtnieki, kas vasarās piepilda Jūrmalas ielas, atpūtas vietas, mājas un dzīvokļus, tad aicinu aizdomāties par to, kādi ir tie cilvēki, kuri savas Jūrmalas mājas ir iegādājušies par noziedzīgā ceļā iegūtu naudu? Šaubos, vai kāds labprātīgi vēlētos tādus kaimiņus, bet valsts politika šobrīd radījusi tam ļoti labvēlīgu augsni un Latvija kļuvusi par platformu finanšu noziegumiem. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ļauj vadīt biznesu no jebkuras vietas pasaulē, tas, protams, attiecas arī uz nelegāliem un noziedzīgiem biznesiem. Un Latvija ar ērtu uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību, kļūst par pateicīgu vietu šādiem “biznesmeņiem”.

Kādus kaimiņus mēs vēlamies?

Kas gan nekaitē iegādāties skaistu namu Jūrmalā, ja neviens tā īsti nepārbauda, kādā ceļā iegūta naudu mājas pirkšanai, turklāt svaigā gaisā priežu ielokā var turpināt īstenot visas ierastās darbības, lai iegūtu naudu vēl kādam īpašumam, un, kas zina, varbūt ataicināt uz Latviju arī savus ceha kolēģus. Ja iegūt uzturēšanās atļauju ir tik viegli, tad šo iespēju tikpat labi var izmantot noziedznieki, lai no mītnes valsts turpinātu organizēt savu nelegālo rūpalu un sagādātu papildus darbu mūsu drošību sargājošām iestādēm.

Pērnā gada nogalē tika publicēts bīstamāko Eiropas vietu tops, un Latvijas bija ierindojusies topa 8. vietā, uzsverot, ka šī pozīcija iedalīta mūsu valstī plaukstošās noziedzības un prostitūcijas dēļ. Pirmo vietu ieņēma Ukraina, kam sekoja Serbija un Grieķija. Es domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs piekritīs, ka šis gluži nav tas tops, kurā mums būtu jācīnās par augstāko vietu, tieši pretēji - jādara viss iespējamais, lai Latvijā tādos neparādītos. Ja arī noziegumi tiek izdarīti ārpus Latvijas, taču tie tiek vadīti un organizēti, izmantojot mūsu valsti kā štābu, nopietni var tikt iedragāts valsts tēls. Vai tiešām mēs vēlamies, lai par Latviju domātu kā par vietu, kur netraucēti var uzturēties un darboties dažādi noziedzīgie grupējumi?!

Arī “kaimiņu būšanai” ir savas robežas

Neizdalot uzturēšanās atļaujas pa labi un pa kreisi, kā arī rūpīgi kontrolējot, kāds kapitāls, no kurienes un kādā veidā iegūts, tiek iepludināts Latvijā, mēs varam panākt, ka mūsu bērni dzīvos sakārtotā un drošā valstī. Ar jēdzienu “kaimiņu būšana” var piesegt daudzas problēmas un nepilnības, bet visam ir savas robežas. Būt draudzīgam kaimiņam nenozīmē ļaut piecūkot savu māju, tāpēc neļausim padarīt Latviju par noziegumu platformu ārvalstu likumpārkāpējiem.

Komentāri [1]
#
roberts zīle 2.novembris 2017 15:15 atbildēt
pēkšņi neko nav dzirdejis par nekustamā īpašuma nodokli, bet tēlo te idiotu.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers