Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Latvijas sabiedrības spēju pieņemt taupības pasākumus skaidro arī ar iepriekšējo krīžu pieredzi

Latvijas iedzīvotāji spējuši samierināties ar krīzes laikā īstenoto taupības režīmu, jo ekonomika atkal ātri atsāka augt un tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju atmiņā bija vēl deviņdesmitajos gados piedzīvotā daudz bargākā krīze, laikrakstā "Financial Times" publicētā vēstulē raksta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs un ERAB galvenā ekonomista biroja direktore Piroska Naģi.

Šī vēstule ir vēl viens komentārs laikraksta galvenā ekonomikas jautājumu komentētāja Mārtina Volfa maija sākumā publicētajam rakstam "Kāpēc Baltijas valstis nav piemērs", kurā tika apstrīdēta taupības pasākumu efektivitāte. Pēc šī raksta izvērtās ekspertu un komentētāju diskusija par Latvijas ekonomiku un krīzes pārvarēšanas modeli.

ERAB eksperti savā vēstulē norāda, ka Baltijas valstu krīzes pārvarēšanas modelis jāskata, vērtējot šo valstu ekonomisko situāciju krīzes brīdī un to pārejas pieredzi deviņdesmitajos gados.

Latviju globālā finanšu krīze smagi skāra pēc desmit gadu ilgas izaugsmes un straujā īpašuma cenu kāpumu. Krīzes brīdī alternatīvas konkurētspējas atjaunošanai bija valūtas devalvācija vai izmaksu samazināšana, un valdība izvēlējās tēriņu samazināšanas scenāriju. Latvija pārcieta drakoniskus taupības pasākumus, sabiedriskajā sektorā taupība skāra veselības aprūpi, izglītību, tika samazinātas alga. Ir liela mīkla, kāpēc iedzīvotāji pieņēma šos taupības pasākumus bez plašākiem protestiem un pat vēlreiz pārvēlēja valdības vadītāju, kurš ieviesa taupības pasākumus, - Valdi Dombrovski (V), kurš tagad kļuvis par visilgāk amatā bijušo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, vēstulē raksta ERAB eksperti.

Viņi skaidro, ka Latvija taupības politiku spējusi vieglāk pieņemt, jo sabiedrības atmiņā vēl bija nesenā deviņdesmito gadu ekonomikas pārejas posmā piedzīvotā daudz spēcīgākā krīze, toreiz iekšzemes kopprodukts samazinājās gandrīz uz pusi. ERAB pētījums par dzīvi pārejas posmā atklāj, ka iepriekšējo krīžu pieredze padara cilvēkus mazāk jutīgus ienākumu samazināšanās gadījumā, teikts vēstulē.

Taču galvenais iemesls varētu būt tas, ka ekonomika atkal ātri atsāka augt. Svarīgākā Latvijas pieredzes mācībstunda ir nevis taupība, bet investīciju klimats un funkcionējoši tirgu, vēstulē rezumē ERAB ekonomisti.