Sastādot Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžeta plānu, rodas sajūta, ka Brisele Latviju ir piemirsusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšsēdētājs Viktors Valainis (V).
Lielo pilsētu vadītāji šodien tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), lai pārrunātu Eiropas Savienības fondu jautājumus. Kā pastāstīja Valainis, Eiropas Komisija (EK) nākamajā daudzgadu budžetā plāno samazināt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu vairākām nozarēm, kas paredz pārskatīt arī formulu, pēc kuras nosaka katrai valstij pieejamo summu. "Pēc mūsu aprēķiniem kopumā šo izmaiņu rezultātā Latvija zaudēs aptuveni 20% no tā finansējuma, ko saņemam šobrīd. Un Finanšu ministrijas pārstāvji šodien to nenoliedza," sacīja Valainis.
"Dokumentos redzam, ka pieaugs arī tā saucamās "mīkstās aktivitātes", piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem piešķirs visādus pabalstus, taču tādā veidā šī nauda tiek apēsta un Latvijai šādi pabalsti nav prioritāte. Mums vajag salabot slimnīcas, pabeigt skolu atjaunošanu, izveidot ceļus, sakārtot degradētās teritorijas un citas konkrētas lietas.''
Viņš norādīja, ka Kohēzijas finansējuma samazinājums spēcīgi ietekmēs pašvaldību attīstības iespējas negatīvā ziņā un Latvija vairs nebūs spējīga tikt līdzi attīstītajām valstīm. "EK piedāvā jaunus virzienus, kuros ieguldīs naudu, piemēram, zinātnei, izglītībai, taču mēs neredzam kā pilsētas varētu uz to startēt, jo nav skaidrs mehānisms. Šīs jaunās ieceres ir tendētas uz tādām valstīm, kur visas inovācijas jau ir augstā līmenī, taču mēs vēl netiekam tam visam līdzi," sacīja Valainis, norādot, ka samazinoties finansējumam - apstāsies arī valsts un pilsētu attīstība.
"Dokumentos redzam, ka pieaugs arī tā saucamās "mīkstās aktivitātes", piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem piešķirs visādus pabalstus, taču tādā veidā šī nauda tiek apēsta un Latvijai šādi pabalsti nav prioritāte. Mums vajag salabot slimnīcas, pabeigt skolu atjaunošanu, izveidot ceļus, sakārtot degradētās teritorijas un citas konkrētas lietas. Nav efektīvi sagrūst neskaitāmus pabalstus, padzīvot kā nierēm taukos īsu brīdi un tad atkal atgriezties pie problēmām," kritiku neslēpa Valainis.
Galvenais, ko pašvaldību vadītāji vēlas panākt, lai Kohēzijas fondu finansējums netiek visām valstīm dalīts pēc vieniem kritērijiem. "Nevar būt vienāda pieeja Rietumu un Ziemeļu valstīm. EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka salīdzināja šodienas četrus miljardus ar 2020.gada četriem miljardiem, taču tas nav korekti, jo ir inflācija, sadārdzinājumi un daudzi citi aspekti, kas naudas vērtību pilnībā uz to laiku izmainīs," pauž Lielo pilsētu pārstāvis.
Viņš arī skaidroja, ka lielākā Latvijas problēma ir iedzīvotāju aizbraukšana uz vairāk attīstītām valstīm, taču, lai radītu pietiekoši kvalitatīvus dzīves apstākļus tepat - ir nepieciešami līdzekļi. Pēc viņa teiktā, līdz ar finansējuma samazinājumu, Latvija no šīm valstīm attālināsies vēl vairāk, jo "arī viņas nestāv uz vietas un mūs negaida, bet turpina iet tālāk."
Lai kritēriji "aplokšņu" sadalījumā valstīm būtu atbilstoši Latvijas vajadzībām, LLPA aicina Ārlietu ministrijas ierēdņus Briseles gaiteņos strādāt maksimāli efektīvi un Latvijas pozīciju aizstāvēt jau tagad, negaidot maija beigas, kad EK nāks klajā ar savām priekšlikumu formulām. "Patlaban ir sajūta, ka Brisele Latviju ir piemirsusi," noteica Valainis.
Nākamā LLPA un valdības tikšanās plānota otrdien, 15.maijā, Ministru kabineta sēdē.
