Ar riskanto transakciju nodevu rosinās bankas samazināt ofšoru klientu skaitu, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Šodien ministri valdības sēdes slēgtajā daļā uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa nodrošināšanai. Sēdē piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas pārstāvji.
Ministre stāstīja, ka valdība pārrunāja vairākas iniciatīvas, kas varētu nodrošināt papildu stabilitāti finanšu sektorā. Pirmkārt, FM saņēma valdības mandātu, lai sāktu sadarbību ar starptautiskām institūcijām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) audita veikšanai.
Otrkārt, tika dots uzdevums izvērtēt iespējas ieviest riskanto transakciju nodevu darījumos ar tā dēvētajām "čaulas" kompānijām. Šī priekšlikuma detaļas izstrādās FM sadarbībā ar FKTK. Treškārt, Valsts ieņēmumu dienests rosināja apsvērt, kā labāk kontrolēt skaidras naudas pārvadājumus pāri robežām, lai pārliecinātos par naudas izcelsmi. Ceturtkārt, FM jāizstrādā priekšlikumi noguldījumu garantiju fonda pareizākai strukturēšanai.
Visu priekšlikumu ideja ir pusotra gada laikā uz pusi mazināt visās bankās apkalpoto "čaulu" kompāniju īpatsvaru, kas patlaban ir aptuveni 37%.
Finanšu ministre skaidroja, ka "čaulas" kompānijas ir tādas, kuras ir reģistrētas jurisdikcijā, kas nepieprasa finanšu pārskatu iesniegšanu; tām nav reālas adreses, bet ir tā dēvētās "pastkastītes adreses"; tās nevar apliecināt savu saimniecisko darbību.
Lūgta skaidrot priekšlikumu par riskanto transakciju nodevu, ministre informēja, ka to varētu piemērot tai bankas apgrozījuma daļai, ko veido tieši darbība ar pašām riskantākajām "čaulas" kompānijām.
Ilustratīvs attēls
Viņa gan neatklāja nodevas apmēru, jo patlaban par to notiek diskusijas. Tajā pašā laikā finanšu ministre uzsvēra, ka nodevas mērķis nav nopelnīt papildu naudu budžetā, bet gan motivēt bankas mazināt apkalpotās čaulas kompānijas.
Reizniece-Ozola stāstīja, ka nodevu plānots ieviest pakāpeniski, šogad to nosakot mazāku, bet ar laiku palielinot, dodot bankām iespēju atteikties no riskantiem klientiem vai tos pārstrukturēt. "Ja banka spēj sniegt informāciju par klientu, kas apliecina to, ka kompānija ir reāla, tā nodarbojas ar konkrētu saimniecisku darbību un tai ir konkrēta adrese, tad bankai ir iespējams transformēt savu biznesu no riskanta uz kontrolējamu," pauda ministre.
Vaicāta par valdības lēmumu attiecībā uz finanšu jomas uzraugošo iestāžu auditu, Reizniece-Ozola informēja, ka ministri un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas pārstāvji atbalstīja priekšlikumu, ka FM sagatavos materiālus ar uzdevumiem starptautiskajām institūcijām par finanšu jomas uzraugošo iestāžu audita formu, laiku un izmaksām.
"Mēs turpinām strādāt ar Pasaules Banku, OECD un Starptautisko Valūtas fondu, lai vienotos par audita veikšanu. Patlaban ir svarīgi atrast kādu, kas varētu uzņemties veikt auditu un tad arī vienosimies par izpildes termiņiem. Svarīga ir kvalitāte, nevis steiga, jo mums ir nepieciešams ārējs novērtējums, ko iestādes varēs izmantot savā darbā," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Pēc viņas teiktā, FKTK auditā lielāks uzsvars būtu jāliek uz iestādes pieņemto lēmumu analīzi, lai novērtētu to atbilstību un samērīgumu ar starptautiskiem sankciju regulējumu. Savukārt Kontroles dienesta kontekstā nepieciešams plašāks vērtējums par iestādes darbu un atbildības jomām.
