Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

FKTK bankas soda par pārkāpumiem pret personām, kas sarakstos iekļautas jau pēc uzliktā soda

© F64

Vasarā banku uzraugs FKTK paziņoja, ka Latvijas bankas izmantotas Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumos. TV3 kļuvis zināms, ka viena no bankām ir uzvarējusi strīdā ar FKTK. Tā pierādījusi, ka pārmetumi par it kā sadarbību ar Ziemeļkorejas atbalstītājiem bijuši vāji un nepārliecinoši. FKTK pārmetis sankciju pārkāpumus pret personām, kas sankciju sarakstos iekļautas jau pēc uzliktajiem sodiem, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Pirms 7 gadiem ārvalstu mediji pirmo reizi ziņoja, ka kāda Latvijas banka pieķerta pārskaitot Ziemeļkorejas naudu. Šajā darījumā kāds ārvalstu uzņēmums mēģinājis Jaunzēlandē pirkt lielopu gaļu. Tā bijusi dāvana Ziemeļkorejas amatpersonām par godu līdera Kima Čenuna dzimšanas dienai. Kura bija pieķertā banka, nav zināms.


Šogad FKTK pat divas reizes sasauca preses pasākumus un atklāja 5 bankas, kas bijušas iesaistītas neatļautos darījumos ar Ziemeļkoreju.


FKTK piemēroto soda naudu apjoms:

BALTIKUMS - 35 575 eiro

PRIVATBANK - 35 575 eiro

REĢIONĀLĀ INVESTĪCIJU BANKA - 570 364 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju)

NORVIK BANKA - 1 324 667 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju)

RIETUMU BANKA - 1 566 604 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju)


Pēters Putniņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, šā gada vasarā skaidroja: "Tie nav nebūtiski pārkāpumi, tie ir būtiski, īpaši, ja mēs apzināmies, ka runa šeit ir par starptautisku sankciju pārkāpumiem netiešu. Bet tomēr mūsu bankas kaut kur šajā ķēdē atrodas. Tas nozīmē to, ka banka ir ļāvusi sevi izmantot šādiem darījumiem."


"Nekā Personīga" zināms, ka banku uzraugs FKTK gribēja sodīt vēl arī citas bankas, piemēram, ABLV. Šī banka FKTK "būtiskos pārkāpumus" spējusi atspēkot un uzraugs no sodīšanas atteicies. 24.novembrī abas puses noslēgušas vienošanos. Līgums arī paredz, ka publiski neviens par notikušo neizteiksies.

F64


ABLV atbilde raidījumam: "Laika posmā no 2016. gada beigām līdz šī gada oktobrim FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi ABLV Bank, AS.

Šī gada 24. maijā pārbaudes rezultātā FKTK ierosināja administratīvo lietu, savukārt 24. novembrī FKTK un ABLV Bank, AS noslēdza administratīvo līgumu, kurā vienojās par administratīvās lietas izbeigšanu.

Ar administratīvā līguma noslēgšanu ierosinātā lieta izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas ABLV Bank, AS. Pārbaudē FKTK nav konstatējusi ABLV Bank, AS darbībā starptautisko, tajā skaitā, Eiropas Savienības, sankciju vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpumus vai citus pārkāpumus, par ko varētu tikt piemērots sods."


Banku uzraugs interviju "Nekā Personīga" atteica. Par bankām, kam pārkāpumi atklāti esot ziņots vasarā un nekā jauna šajā sakarā neesot. Savukārt par bankām, pret kurām bijušas pārbaudes, kas beigušās bez rezultāta, komisija nestāstīs.


Bankas saņēmušas pārmetumu no FKTK, ka tās apkalpojušas Taivānas pilsoni Aleks Tsai. Zināms, ka viņš kā divu kompāniju vadītājs (Trans Merits Co. Ltd ; Global Interface Company Inc) palīdzējis kādai Ziemeļkorejas firmai naudas pārvedumos, lai attīstītu masu iznīcināšanas ieroču, tajā skaitā kodolieroču un ballistisko raķešu programas. Naudas pārskaitījumiem izmantota vairāku uzņēmumu ķēde.

Aleks Tsai tika arestēts 2013.gadā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un izdots sodīšanai ASV. Tur viņam tika piespriesti 2 gadi cietumā.


Laikā, kad šaubīgie pārskaitījumi caur bankām Latvijā notika, šī cilvēka vārda sankciju sarakstos nemaz nav bijis. Un tas Latvijas sankciju listē ar premjera un ārlietu ministra akceptu iekļauts vien šī gada 25.jūlijā. Tomēr FKTK sodu tik un tā centies par šo pārkāpumu bankām piemerot. Ar atpakaļejošu datumu.