Latvijā: Vjačeslavs Dombrovskis norāda, kas nepieciešams emigrācijas apturēšanai 5 komentāri
 
Latvijā

Vjačeslavs Dombrovskis norāda, kas nepieciešams emigrācijas apturēšanai

 
F64 Photo Agency

Lai apturētu emigrāciju, Latvijas ekonomikas pieauguma tempam ir jābūt straujākam nekā Eiropā vidēji, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

"No vienas puses, protams, ka izaugsme vienmēr ir laba - vairāk naudas, lielāki ienākumi, vairāk naudas budžetā, bet no otras puses nevajag aizmirst, ka tajā gadā, kad Latvijā nebija Eiropas fondu, proti, pagājušajā gadā izaugsme bija 2%, kas ir tikpat ātri jeb tikpat lēni kā pērējā Eiropā un tas ir iemesls nopietni aizdomāties," sacīja Dombrovskis.

Viņš skaidrija, ka tas ir iemesls nopietni aizdomāties, jo ienākumu atšķirības dēļ no Latvijas joprojām turpina aizbraukt daudz vairāk cilvēku, nekā iebrauc. "Līdz ar to secinājums ir samērā vienkāršs - vienīgais, kas to [emigrāciju] varētu nopietni apturēt, (...) ir, ja ienākumi šeit augs straujāk nekā Eiropā. Līdz ar to, ja mūsu izaugsme ir tāda pati kā Eiropā, tad cilvēki turpinās aizbraukt. Ja mēs vēlamies emigrāciju apturēt un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos, mums ir nepieciešams izaugsmes temps, kas būtiski pārsniedz Eiropas vidējo. Tas ir absolūti iespējams, bet tam ir nosacījums, ka mēs ekonomiku liekam pirmajā vietā, bet mums šobrīd ekonomika nav pirmajā vietā," uzsvēra Dombrovskis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamajā gadā par apmēram 3% ir sasniedzams mērķis un viens no galvenajiem iemesliem, ja ne pats galvenais iemesls, šādam ekonomikas pieauguma tempam ir Eiropas Savienības fondu ieplūde.

Savukārt, jautāts, kā Latvijas ekonomiku varētu ietekmēt sarūkošais kravu apmērs no Krievijas, Dombrovskis atzīmēja, ka tas būtu atkarīgs no tā, kāds scenārijs tiks īstenots, tostarp, ja kravu no Krievijas nebūs vispār, efekts uz ekonomiku varētu būtu mērāms 4-5% apmērā no IKP. "Mūsu dzelzceļš ir daudz lielākā mērā atkarīgs no tranzīta no Austrumiem nekā, piemēram, Lietuvas un Igaunijas, kurām ir iekšējās kravas, tad, vai nu vajadzēs pieaicināt lietuviešus, kuriem ļoti labi izdodas izjaukt dzelzceļu, vai arī vajadzēs tērēt milzīgas subsīdijas, lai dzelzceļu uzturēt, kā to dara faktiski visas citas Eiropas valsis," pauda Dombrovskis.

Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Jau vēstīts, ka piektdien Mālpilī notiek ikgadējs domnīcas "Certus" forums, kura fokusā šogad būs ekonomikas attīstības stratēģiskie virzieni.

Dombrovskis iepriekš atzīmēja, ka noteikt valsts stratēģiskas attīstības prioritātes ir liels izaicinājums, un, visticamāk, arī strīdu ābols. "Ir loģiski turpināt darbu pie jau sen iesāktā, vienlaicīgi saprotot, ka izrāviens tradicionālajās nozarēs, visticamāk, nenotiks. Izrāviens var notikt samērā jaunajās nozarēs, bet var arī nenotikt. Jaunajiem virzieniem parasti piemīt lielāks potenciāls, bet arī ir augstāks risks," viņš sacīja.

Vadoties pēc šiem principiem un, balstoties dažādu nozaru analīzē, "Certus" saskata sešus prioritāros stratēģiskās attīstības virzienus - bioekonomika, apstrādes rūpniecība, tranzīts, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta un veselības pakalpojumu eksports.

Komentāri [5]
#
opis no laukiem 13.oktobris 2017 14:18 atbildēt
Jā,lai jūs noķertu tālu priekšā skrienošo konkurentu jums jāskrien ātrāk par viņu,tik tālu viss būtu pareizi! Bet ko tālāk? Kur ņemt naudu? Ekonomikā izšķir tādas divas pozīcijas - naudas ārējo tērēšanu (imports) un ....naudas iekšējo apgrozīšanu un tāpēc situācijā, kad katastrofāli trūkst naudas, elementārā loģika prasa samazināt naudas ārējo tērēšanu un aktivizēt naudas iekšējo apgrozīšanu tirgojoties ar pašražotām precēm un pakalpojumiem,jo naudas iekšējai apgrozīšanai piemīt multiplikatorefekts - nauda valsti neatstāj ,bet viena un tā pati naudas zīme ļoti aktīvi n..tās reizes piedalās iekšējā apgrozījuma aktos un katru reizi atbilstošā daļa iet arī valdības budžetā,pretstatā importam ,kad naudas zīme derīga tikai vienam pirkumam. Tā ir atbilde uz jautājumu - kāpēc Latvijā trūkst naudas! Liberālā ideoloģija un globalizācija ir vainojama pie naudas trūkuma. Valdība ļoti labi iemācījusies naudu aizņemties un tērēt,bet tam ir jāpieliek punktu un turpmāk valdību nāksies piespiest organizēt naudas iekšējo apgrozīšanu ar pašražotām precēm un pakalpojumiem,jo tā ir pēdējā iespēja atgriezt atpakaļ ekonomiskos emigrantus un apturēt Latvijas valsts pilnīgu sabrukumu.
 
#
Madara 13.oktobris 2017 12:08 atbildēt
Bet kaut kā dzīvē nejūt tos lielos pieaugumus...toties milzīgos cenu kāpumus it visam,tos ļoti labi jūt.Tāka nevajag te tukšus salmus kult un makaronus bāzt ausīs cilvēkiem.
 
#
chjbvk 13.oktobris 2017 11:54 atbildēt
duraks, bljin ekonomists... kamer alga nebus ka eiropas attistitajas valstis nihrena nebus, iznjemot emigrāciju...
 
#
Jens Z 13.oktobris 2017 10:57 atbildēt
Pirmkārt jāsamazina neproduktīvais sektors - izdevumi ierēdniecībai un visādām parazītiskām inspekcijām utml. Sākot ar auto techn. apskati reizi divos gados un ar to saistīto maksāj. samazināsanu par 50 % tūlīt un nekavējoties. Otrkārt, jāsamazina nevienlīdziba, sākot ar valsts sektoru. Nevar būt dažiem profesoriem alga simtos, bet citiem tūkstošos. Nevar būt ierēdņiem alga tūkstoši, bet skolotājiem tik pat simtu. Šādas kroplības iznīcina ražīgumu un konkurētspēju Latvijas ekonomikai kopumā un līdz ar to arī atsevišķām nozarēm. Vēl viena lieta - Eiropas fondus nopietni ekonomisti reāli eksistējošā ekonomikā vispār neņemtu vērā, runādami par tautsaimniecības struktūrpolitiku. Tiem ir ekonomiku papildinošs, nevis aizstājošs uzdevums. Latvijas nozaru politikas uzdevumi, lai šeit attīstos jebkas, kas ļautu atgriezties mājās viesstrādniekiem, ir pirmkārt radīt zemas procentus likmes aizdevumiem reālās ekonomikas projektiem, kā arī radīt konkurenci mafiozo grupējumu un sarptautiskā korporāciju kontrolētajiem uzņēmumiem. Valstij vajadzētu sākt stingrāk regulēt vides. veselības utml/ prasības ne-Eiropas valstu uzņēmumu darbībai Latvijā. No investīciju aizs. līgumiem izslēgt spekulatīvos aktīvus, starpniekuzņēmumus, utml., atstājot produktīvas ārv. TIEŠĀS investīcijas nozarēs, kas nepieciešamas.Šādā garā varētu turpināt, ja šis certus būtu noskaņots klausīties, nevis tikai propagandēt kaut kādas pasakas.
 
#
Zviedrs 13.oktobris 2017 10:53 atbildēt
Es Jau to sviestu dzirdu 26 gadus,pilnígs bezcers.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers