Latvijā: Degvielas vietā lietojiet šņabi 1 komentāri
 
Latvijā

Degvielas vietā lietojiet šņabi

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Dzīve Latvijā kļūs lētāka par lētu, kuri izdarīs tā, lai degvielas cenu celšanos viņiem kompensētu stipro alkoholisko dzērienu samazināšanās.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) paziņojusi, ka patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem Latvijā no pagājušā gada septembra līdz šā gada septembrim cēlušās vidēji par 2,9%. Ar tieši šādu pašu janvāra inflācijas rādītāju 2017. gads sākās un ar ļoti līdzīgiem rādītājiem ir turpinājies mēnesi pēc mēneša. Oficiālais inflācijas līmenis ir stabili augstāks par Eiropas Centrālās bankas solīto inflāciju zem 2%, kas iekustināšot ekonomisko augšupeju, bet nenodarīšot pārāk lielus zaudējumus naudas depozītu u. c. uzkrājumu īpašniekiem. Pieņemsim, ka solījums tiek izpildīts Vācijā, kur atrodas bankas centrālā mītne, ko vācieši solīja demolēt, kad tur tika atzīta 2,2% inflācija šā gada februārī. Pēc tam tika atrasti paņēmieni inflāciju pazemināt vai nu veikalos, vai statistiķu galvās un datoros.

Kaut mikroskopiskā apmērā cenu pētījumu veic arī Neatkarīgā, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā piepildot pārtikas grozu ar produktiem, kas pēc iespējas līdzīgi pirkumiem 2004. gada pavasarī. Šā gada 18. aprīlī Neatkarīgajā aprakstītais iepirkšanās rezultāts rādīja cenu pieaugumu gada laikā par 13%. Tas bija vēl pirms sviesta cenu dubultošanās, bet arī tā nekādu CSP darbiniekiem pamanāmu ietekmi uz inflācijas tempu neatstāja.

Ar nebūt ne mikroskopisku, bet simtiem miljonu eiro vērtu iepirkumu kopsummas rezultātiem nupat kā dalījās Satiksmes ministrija. Tur vidējais ceļu būves sadārdzinājums bijis par 6% 2015. gadā un par 14% pagājušajā gadā. Pirms šā gada būvdarbu sezonas beigām 2017. gada skaitlisko rādītāju vēl nevar būt, bet ir iespaids, ka darbu sadārdzināšanās turpinās. Protams, šajā gadījumā cenu pieaugums kvalificējas ne inflācijas, bet ražotāju cenu kategorijā un mazā mērā sakrīt ar to pašu laika periodu, ko raksturo 12 mēnešu inflācijas septembra rādītājs. Tomēr šādas atrunas nemazina pārliecību, ka faktiskais cenu pieauguma 12 mēnešu temps jāmeklē intervālā starp +10 un +15%.

CSP pārskatā par cenu izmaiņām šā gada septembrī uzrādīti +5,5% pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, +3,5% veselības aprūpei un +3,2% ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem, bet vidējo cenu uz leju visvairāk vilkuši cenu pazeminājumi mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apaviem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Neatkarīgajā dienu pēc dienas publicētie degvielas cenu pārskati nedod pamatu sacīt, ka laikā no 2016. gada septembra vidus līdz šā gada septembra vidum degvielas cenas īstenībā cēlušās daudz straujāk par 7,6% (tajā skaitā benzīnam par 8,6%), ko uzrāda statistiķi. Jautājums ir, cik litru stipro alkoholisko dzērienu cilvēkam katru mēnesi jāizdzer, lai degvīna cenu samazinājuma dēļ ietaupītu ne visu, bet lielāko daļu tās naudas, kas tagad jāizdod par degvielu. Loģiski, ka pēc tādas dzeršanas cilvēkiem sāk rādīties baltās pelītes un citi mošķi, kuru atstātās pēdas cilvēki cenšas likvidēt ar mājokļu kopšanas un tīrīšanas līdzekļu izlaistīšanu tādā daudzumā, ka šo līdzekļu izmaksas jau sāk tuvoties tai naudas summai, kāda cilvēkiem jāizdod par pārtiku. Nav cita skaidrojuma, kādā veidā tīrīšanas līdzekļu cenu pazeminājums varētu kopējo inflācijas rādītāju padarīt uz pusi mazāku, nekā inflācija pārtikas produktu inflācijas rādītāju.



Komentāri [1]
#
lapa 11.oktobris 2017 15:54 atbildēt
dambrovska laimes stastu zeme , 4 bg portfelis glabj ne visus. tikai dreilinu maju kompleksa ipasnieku, tagad lielu viru eiroparlamenta.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers