Maksājot ierēdņiem piemaksas par ikdienas darba pienākumu veikšanu, netiek sasniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Kā ziņots, pārskatā par valsts budžeta izpildi 2016.gadā Valsts kontrole atklājusi, ka piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro un tās galvenokārt piešķirtas formāli, nevis, vērtējot reālos ierēdņu sasniegumus. Piemēram, Finanšu ministrijā piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņēmuši 94% darbinieku un tā tikusi maksāta 10-12 mēnešus gadā.
Kā šorīt skaidroja Krūmiņa, atlīdzību budžets katrai valsts institūcijai ir veidojies vēsturiski atkarībā no konkrētās nozares spējām piesaistīt sev finansējumu. "Tas nozīmē, ka faktiski reālajā dzīvē likuma mērķis netiek sasniegts. Ja mēs vēlamies, lai šis likums darbojas ne tikai uz papīra, bet pēc būtības, tad acīmredzot šī situācija ir jāvērš citādāk," sacīja Krūmiņa.
Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency
Viņa skaidroja, ka dažas ministrijas saviem darbiniekiem maksā visas iespējamās piemaksas, kādas vien likumā paredzētas, bet citas ministrijas nemaksā, kaut arī darbinieks ir strādājis tieši tikpat daudz un tikpat kvalitatīvi. "Bet netiek maksāts tikai tāpēc, ka institūcijai nav naudas, un tas nav pareizi," akcentēja valsts kontroliere.
Jautāta, kas tiek darīts, lai šo problēmu risinātu, viņa atbildēja, ka pēc Valsts kontroles ieteikumiem ir izveidota darba grupa, kura patlaban izvērtē, kādi grozījumi būtu jāveic Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai tā mērķis tiktu sasniegts. "Līdz gada beigām arī Saeimā jau ir jābūt iesniegtiem grozījumiem vienotās atlīdzības sistēmas likumā," rezumēja Krūmiņa.
