Reizēm nākas uzklausīt tuvinieku, draugu vai kolēģu sūdzības saistībā ar “normāla darba” trūkumu. Tomēr, atliek tikai parunāt ar vadītājiem – un jūs dzirdēsiet pavisam citu sūdzību: “nav normālu darbinieku”. Vai nu mūsu valsts dzīvo “šķērēs” un cilvēki nekad viens ar otru nesatiekas, vai nu viņi neprot sarunāties un vienoties savā starpā.
Vadošie personāla atlases speciālisti Latvijā - Adros Baltija palīdz noskaidrot šo jautājumu un sniedz dažus padomus darba devējiem par tēmu: “Kā atrast labu darbinieku”. Padomi un darba devēju izplatītākās kļūdas no uzņēmuma direktora Alekseja Saveļjeva.
Nedaudzi darba devēji spēj precīzi formulēt, ko tieši viņi vēlas iegūt no darbinieka
Reizēm darba devējs saka, ka viņam nepieciešams “komunikabls darbinieks”. Noskaidrosim, kas ir komunikabilitāte, un vai tā ir vajadzīga tādā veidā, kādā Jūs, cienījamie darba devēji, to sagaidāt?
Personāla vadītāju un direktoru apmācībās es bieži izklaidējos, jautājot, vai esmu komunikabls, vai nē? Parasti cilvēki dalās divās “frontēs”. Vieni saka: “Viņš ir komunikabls!”. Otri saka: “Nē, nav komunikabls, viņš tikai izliekas”.
Sanāk, ka es varu būt komunikabls, bet amata pienākuma pēc. Un tas nav galvenais kritērijs, pēc kura mani vajadzētu novērtēt. Tagad parunāsim par pārdevējiem. Ja pārdevējs nav komunikabls, bet viņam ir labs pārdošanas apgrozījums. Tas skaitās, vai nē? Vai pretēji, viņš 9 stundas dienā sarunājas ar klientiem, bet jēga no tā maza.
Tā arī ir pirmā kļūda, kuru darba devēji pieļauj visbiežāk. Faktiskās prasības darbiniekam - pārāk abstraktas, līmenī “prasme strādāt komandā, komunikabilitāte, atbildība” utt.
Reizēm mēdz būt arī tā, ka paši kandidāti ir pārāk subjektīvi savas komunikabilitātes sakarā. Vai, piemēram, atbildības. Atliek vien uzdot vienkāršu jautājumu: “Izstāstiet piemēru, kurā izpaužas Jūsu atbildība”. Un kandidāts izstāsta kādu stāstu, kam nav nekāda sakara ar atbildību. Piemēram: “Pēdējos 3 gadus es katru rītu ceļos 6 no rīta un vingroju”. Bet tā nav atbildība, tā ir disciplīna!
Tādējādi, sastādot prasību sarakstu kandidātam, būtībā viss reducējas precīzā “funkcionāla” aprakstā: ko konkrētais cilvēks darīs, kādā apjomā, un cik bieži.
