Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Reizniece-Ozola joprojām pārliecināta, ka nodokļu reforma ir vajadzīga

© F64

Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot "labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā".

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Reizniece-Ozola kā vēl vienu iemeslu Latvijas Bankas un LTRK kritiskajai nostājai minēja atšķirīgās nostājas veselības finansējuma jautājumā. Latvijas Banka rosināja ieviest atsevišķu maksājumu, LTRK vēlējās saistīt finansējumu veselībai ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt valdība izvēlējās šo jautājumu risināt, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu - nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

Kā ziņots, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paudis, ka no sākotnēji labi iecerētās nodokļu politikas reformas Latvijā faktiski ir sanācis čiks. Rimšēvičs atzīmēja, ka ir īstenojies tas no kā Latvijas Banka iepriekš visvairāk baidījās, proti, nodokļu vide Latvijā mainās katru gadu un tā ir neprognozējama. "Ir pāriets pāri faktiski visiem iespējamajiem nodokļiem. Tas ir tas no kā mēs visvairāk baidījāmies, ka atkal būs kārtējā reize, kad Latvijā tiek mainīti spēles noteikumi, uzņēmēji nezina ar ko rēķināties, pie tam tās lietas ir samērā būtiski samudžinātas," pauda Latvijas Bankas prezidents.

Saistībā ar solidaritātes nodokli, Finanšu ministrijā skaidro, ka tas netiks atcelts, bet gan transformēts, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansēšanai nepieciešamos līdzekļus. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā paredz, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, bet sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu - fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu.

Tāpat tiek paredzēts, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.

Ar solidaritātes nodokļa daļas novirzīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem tiks nodrošināta IIN likmes trešā progresivitātes pakāpe, vienlaicīgi nepalielinot darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējam.

Solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai atbilst vienam procentpunktam nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5 procentpunktam attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.