Latvijā: FDP satraucas par plānoto budžeta deficīta līmeni 2 komentāri
 
Latvijā

FDP satraucas par plānoto budžeta deficīta līmeni

 
Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, taču reizē institūciju uztrauc plānotais budžeta deficīta līmenis, informēja FDP pārstāvji.

FDP norāda uz nepieciešamību novērtēt, vai reformas pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu un nodrošinās nepieciešamo ieņēmumu līmeni.

Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupas sēdē šodien ar Finanšu ministrijas (FM) vadošajiem ekspertiem tika diskutēts par nodokļu ieņēmumu izmaiņām saistībā ar valdības iecerēto nodokļu reformu.

"Padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, lai mazinātu nodokļu slogu algu saņēmējiem, izlīdzinātu likmes dažādiem ienākumu veidiem un kopumā vienkāršotu nodokļu sistēmu. Piedāvātajām reformām vajadzētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kāpināt ekonomiskās izaugsmes potenciālu un ātrāk samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru," norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Vienlaikus Padomes Fiskālo risku darba grupa norāda arī ir uz vairākiem riskiem, kas saistīti ar nodokļu reformas ieviešanu.

"Nodokļu reformu ir svarīgi īstenot bez negatīvas ilgtermiņa ietekmes uz budžeta bilanci. Ir nepieciešams novērtēt, vai reformu pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu, jo īslaicīgs izaugsmes pieaugums uz budžeta deficīta rēķina neatbilst atbildīgas fiskālās politikas principiem. Mēs arī redzam, ka reformas pasākumi samazina nodokļu ieņēmumu līmeni, un prognozes parāda, ka līdz 2021.gadam netiks sasniegts nodokļu iekasējamības mērķis - viena trešdaļa no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jāpiebilst arī tas, ka reforma nepietiekamā apmērā mazina nevienlīdzību, bet atsevišķi pasākumi ir relatīvi dārgi un būtiski samazina budžeta ieņēmumus. Ieviešot nodokļu reformu valdības rīcībā var nebūt pietiekamu resursi, lai sniegtu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un nodrošinātu sociālo atbalstu trūcīgajiem iedzīvotajiem," vērš uzmanību Platais.

Darbs pie nodokļu sistēmas reformas turpināsies un FDP sagaida detalizētākus aprēķinus makroekonomisko prognožu rādītāju apstiprināšanas procedūras ietvaros, lai izvērtētu plānoto IKP pieauguma pamatotību.

"Komunikācija par nodokļu sistēmas reformu un tās ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ir bijusi neskaidra, un padomes biedriem vēl ir daudz jautājumu. Ir nepieciešams skaidrs un detalizēts reformas ietekmju skaidrojums. Piemēram, pagaidām vēl ir jautājums, kāda būs reformas ietekme cikliskās lejupslīdes gadījumā, vai situācijā, ja kāds no pieņēmumiem nerealizējas. Būtisko lomu šeit spēlēs arī tas, vai likumi būs skaidri un vienkārši ieviešanas un izpildes procesā," skaidro FDP vadītājs.

2017.gada jūnijā Padome ikgadēji skatīs FM prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, potenciālā IKP pieaugumu un izlaižu starpībām, inflāciju un IKP deflatoru.

F64

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padome savu darbību sāka 2014.gada 1.janvārī. Saeima padomē ir apstiprinājusi bijušo finanšu ministra ārštata padomnieku publisko finanšu vadības jautājumos Plato, publisko finanšu ekspertu Andžu Ūbeli, Rīgas Tehniskās universitātes kancleru Ingaru Eriņu, AS "Swedbank" Latvija galveno ekonomistu Mārtiņu Kazāku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu un Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja FM sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 30.jūnijam.

Komentāri [2]
#
Alksnis 18.maijs 2017 6:20 atbildēt
Kad tiesās nozidzniekus ,kas iedzin katviju tik milzigos parados sakot ar zidu ,k ut4s aizņemās 2 milijardys privatbankas glabšanai ? Kāpec valstij bija jājaucas privātbankas ieksejās lietās ? Kad tiesās godmani un ko ?
 
#
Kendjuks 17.maijs 2017 22:58 atbildēt
"Satraukties" derēja agrāk. 1 LVL = 11 EUR, nevis 1,42 EUR. Maize Latvija un Luksemburgā 1990.gadā nemaksāja vienādi.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers