Veselības ministrija (VM) veiks aprēķinus, lai noskaidrotu, cik liels skaits veselības aprūpes darbinieku strādā pagarinātu normālo darba laiku, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāju Valdi Keri pastāstīja veselības ministre Anda Čakša.
Kā aģentūrai LETA teica VM pārstāve Agnese Zarāne, ministrijai būtiski veikt aprēķinu par to, cik daudz cilvēku strādā pagarinātu normālo darba laiku, jo, lai nonāktu pie risinājumiem, esot būtiski precīzi un detalizēti apzināt situāciju.
Keris aģentūrai LETA pastāstīja, ka tikšanos uzskata par konstruktīvu, jo abas puses bija gatavas meklēt risinājumus. Kaut arī ministre esot norādījusi, ka nākamgad mediķu algu palielināšanai varētu būt paredzēti 80 miljoni eiro, arodbiedrībai neesot skaidrības, kur šis finansējums tiks ņemts.
LVSADA no ministrijas sagaida izlēmīgu rīcību, meklējot līdzekļus, kas nepieciešami, lai jau šogad saīsinātu pagarināto normālo darba laiku no 240 uz 220 stundām, vienlaikus nodrošinot, ka ārsti finansiāli saņem tādu pašu nodrošinājumu kā par 240 stundu darbu, pauda Keris.
Viņš arī norādīja, ka saprot, ka ministrijai nepieciešams veikt papildus aprēķinus, lai apzinātu situāciju, tomēr arodbiedrība nav gatava gaidīt bezgalīgi.
Vienlaikus Keris norādīja, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku joprojām tiks skatīts LVSADA padomes sēdē nākamnedēļ, 18.aprīlī.
Pēc VM paustā, ministrija jau sen iecerējusi risināt pagarināta normālā darba laika jautājumu, taču uzreiz no tā atteikties neesot iespējams. Ministrija joprojām iecerējusi pakāpeniski samazināt pagarinātā normālā darba apmēru, taču, vai to varēs izdarīt, tapšot skaidrāks pēc situācijas apzināšanas.
Tikšanās laikā Keris un Čakša vienojās, ka atkārtoti tiksies aprīļa beigās vai maija sākumā, kad VM aprēķini par pagarināta normālā darba laika strādājošajiem varētu tikt pabeigti.
Zarāne norādīja, ka Keris un Čakša pārrunāja arī cilvēkresursu trūkuma risināšanu veselības aprūpes sistēmas reformas kontekstā.
Jau ziņots, ka 21.martā LVSADA padomes sēdē tika nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.
Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīts LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.
Apņēmību ST cīnīties par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu paudis tiesībsargs Juris Jansons.
Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot normas par normālo pagarināto darba laiku, aģentūru LETA informēja pieteicēju interešu pārstāvis, zvērināts advokāts Ivo Klotiņš.
Pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu - par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika. Parastā situācijā darbinieks par darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, saņem piemaksu par virsstundām, taču ārstniecības persona par šo darbu nesaņem piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundām.
Pieteicēji uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Pieteicēji ir lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2009.gada 1.jūlija.
