Trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt ikmēneša izdevumus
©F64

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāros ikmēneša izdevumus var segt bez grūtībām, tomēr trešdaļai (33%) sabiedrības tas sagādā problēmas, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja .

Tā trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk, kas norāda uz ievērojamu ienākumu un izdevumu atšķirību. Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā - tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.

"Lai arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, 2016.gadā palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savus ikmēneša tēriņus spēj segt bez ievērojamām grūtībām, redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki," norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Iedzīvotāji izvēlas kavēt maksājumus vai aizņemties

Brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus izdevumus, vairums mājsaimniecību pārskata savas prioritātes, atzīstot, ka sāk dzīvot taupīgāk un atsakās no noteiktiem tēriņiem (59%). Tam seko atsevišķu rēķinu apmaksas kavēšana līdz brīdim, kad ģimenes budžetā ieplūdīs vairāk naudas (42%), kā arī naudas aizņemšanās no radiem, draugiem vai paziņām (32%). Interesanti, ka studenti un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (350 līdz 500 eiro mēnesī) krīzes brīžos biežāk izvēlas ietaupīt uz citu izdevumu rēķina (attiecīgi 85% studentu un 75% vidēju algu saņēmēji). Savukārt atlikt rēķinu apmaksu visbiežāk izvēlas uzņēmēji vai pašnodarbinātie (61%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 700 eiro mēnesī (52%).

Būtiski retāk iedzīvotāji ir gatavi domāt par papildus ienākumu gūšanu ar mērķi mazināt ienākumu iztrūkumu - šādu iespēju apsver vien katrs ceturtais respondents. Savukārt katrs piektais respondents, samazinoties ikmēneša ienākumiem, izmanto iepriekš izveidotos uzkrājumus, lai segtu regulārās ikmēneša saistības. Tomēr vaicāti, cik ilgi būtu gatavi iztikt tikai no uzkrājumiem, teju puse jeb 49% aptaujāto atzīst - ne ilgāk par vienu mēnesi. Finansiāli drošāki jūtas vīrieši un gados vecāki iedzīvotāji, kuri ar saviem uzkrājumiem spētu iztikt pat uz laiku līdz pieciem mēnešiem, kā arī uzņēmēji, kuri šādās situācijās, būtiski nesamazinot savus tēriņus, spētu iztikt pat līdz septiņiem mēnešiem. Lai arī pēc Latvijas Bankas statistikas datiem noguldījumu apmērs komercbankās Latvijas mājsaimniecībām ir augošs un sasniedzis rekordlielu apmēru (5.9 miljardus), tomēr jāatzīst, ka liela daļa šo noguldījumu koncentrējas turīgo iedzīvotāju segmentā. Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli ievainojamas un par nākotni nevar justies gana droši.

"Novērojam tendenci, ka uzkrājumu trūkuma dēļ, sarežģītākās situācijās iedzīvotājiem nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem, tā vietā, lai aizņemtos paši no sevis. Nereti arī nākas saskarties ar viedokli, ka ienākumu apmērs ir pārāk zems, lai būtu iespējams veidot uzkrājumus, tomēr jāatceras - ja nevar atļauties uzkrāt, nevar atļauties arī aizņemties. Aizdarināt caurumus budžetā vislētāk un vieglāk ir no paša uzkrājumiem. Tāpēc ir svarīgi veidot „drošības spilvenu", lai būtu no kā iztikt, ja nākas zaudēt darbu, saslimt, vai jāsedz kādi lieli, negaidīti tēriņi. Apsveicami, ja izdodas izveidot uzkrājumu trīs mēnešu vai pat pusgada ienākumu apmērā, tomēr ģimenes var justies jau ievērojami stabilāk, sakrājot arī vienu mēnešalgu lielu drošības spilvenu," atzīmē Evija Kropa.

F64

Lietuvieši biežāk aizņemtos, igauņi - tērētu uzkrājumus

Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji nav pietiekami aizsargāti pret dažādiem ģimenes budžeta satracinājumiem - attiecīgi Lietuvā 39%, bet Igaunijā 44% iedzīvotāju ar līdzšinējo uzkrājumu palīdzību spētu izdzīvot vien mēnesi. Nonākuši finanšu grūtībās, lietuvieši un igauņi tāpat kā latvieši visbiežāk sāktu dzīvot taupīgāk (55% lietuvieši un 49% igauņi). Taču tālākā rīcība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū atšķiras - kamēr latviešiem nākamā populārākā rīcība iztrūkuma segšanai ir rēķinu apmaksas atlikšana (42%), tikmēr lietuviešiem līdzekļu aizņemšanās no radiem un paziņām (39%), bet igauņi drīzāk izmantotu iepriekš izveidotos uzkrājumus (37%).

 
Komentāri 5 Skatīt [5]
Skatīt komentārus [5]