Pagaidām plānotās vērienīgās nodokļu reformas fiskālā ietekme ir ar nelielu negatīvu zīmi, šodien pēc Nodokļu reformas vadības grupas sanāksmes atzina finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).
Viņa stāstīja, ka Nodokļu reformas vadības grupa tika informēta par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām iecerēm veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), proti, samazināt IIN likmi līdz 20%. Nodokļu reformas vadības grupa šim priekšlikumam paudusi atbalstu, turpretī pašvaldību pārstāvji to vērtējuši atturīgāk.
"Pagaidām FM piedāvājuma fiskālā ietekme ir ar nelielu mīnusa zīmi - 2018.gadā apmēram 15 miljonu eiro apmērā. Tomēr svarīgas būs nākamās sarunas par pārējām nodokļu grupām, kam vajadzētu nodrošināt fiskāli neitrālu ietekmi," sacīja Reizniece-Ozola.
Ministre informēja, ka nākamā Nodokļu reformas vadības grupas sanāksme plānota šā gada 31.martā, kad tiks apspriesti jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli, veselības aprūpi un sociālo budžetu.
Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūru LETA informēja, ka sanāksmes dalībnieki konceptuāli atbalstīja FM piedāvāto nodokļu reformu plānu, akceptējot piedāvātās nodokļu likmes, kas attiecas uz uzņēmumu ienākumu nodokli, IIN, kā arī IIN no kapitāla un tā pieauguma. Atturējās vienīgi pašvaldību pārstāvji, norādot, ka ar piedāvājumu šajā jomā nav pilnībā iepazinušies.
Atbalsts pausts arī darbaspēka nodokļu reformai, kas paredz minimālās algas pieaugumu līdz 430 eiro, kā arī IIN likmes piemērošanu 20% apmērā ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ieņēmumiem virs 45 000 gadā.
Tāpat tika pausts atbalsts plānotajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) jomā, kas paredz saglabāt MUN pašreizējā 15% līmenī, vienlaikus nosakot, ka šis nodoklis būs piemērojams tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro.
Tika pausts atbalsts arī FM izstrādātajiem kompensējošajiem nodokļu un nodokļu administrēšanas pasākumiem.
"Svarīgi ir tas, ka nodokļu reformu vadības grupā strādājošie partneri ir vienisprātis par reformas nepieciešamību un tās galvenajiem virzieniem. Darbs norisinās konstruktīvi, un tas dod pamatu uzskatīt, ka reforma tiks īstenota sekmīgi," pēc sanāksmes sacīja Kučinskis.
LETA jau rakstīja, ka Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.
FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.
Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.
