Latvijā: "Aplokšņu algas" maksājošam uzņēmumam var draudēt vien administratīvs sods 2 komentāri
 
Latvijā

"Aplokšņu algas" maksājošam uzņēmumam var draudēt vien administratīvs sods

 
Andrius Ufartas/ f64 photo agency

Tā dēvētās "aplokšņu algas" maksājošam apsardzes uzņēmumam var draudēt vien administratīvs sods, vēstīta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Aizliegtais paņēmiens".

Raidījuma veidotājiem apsardzes uzņēmuma SIA "Apsardzes dienests "Verge"" bijušais darbinieks atklājis, ka šis uzņēmums maksājot "aplokšņu algas".

Bijušais darbinieks nofilmējis, kā uzņēmums šogad viņam maksājis "aplokšņu algu". Pēc bijušā uzņēmuma darbinieka iesnieguma un videomateriāla finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu, kas ir ceturtais valstī kopš pieņemtas izmaiņas krimināllikumā, paredzot arī cietumsodu par to maksāšanu, uzsver raidījuma veidotāji.

Kā raidījumam atklājis darbinieks, jau pašā sākumā, pārrunājot darba noteikumus, firmas pārstāvis esot teicis, ka līgumā viņa stundas likme būs divi eiro 70 centi, bet patiesībā tie būšot 90 centi par stundu.

Raidījumā noskaidrots, ka skaidrā naudā par janvāri bijušais darbinieks saņēmis 262 eiro, lai gan viņš bija strādājis gandrīz 300 stundas. Saskaņā ar līgumu viņa bruto algai bija jābūt 783 eiro, bet pēc visu nodokļu nomaksas viņam būtu jāsaņem 553 eiro, nemaz neskaitot, ka firmai pie pie šādas slodzes un darba apjoma būtu vēl jāapmaksā arī virsstundas.

Apsardzes firmas īpašnieks Edgars Mētra raidījuma veidotājiem kategoriski noliedza, ka viņa uzņēmumā tiktu maksātas aplokšņu algas. Uzņēmumā viss notiekot likumīgi.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka Mētra savulaik bijis policista palīgs Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Operatīvās vadības nodaļas amatpersonai, taču šī amatpersona darbu policijā pametusi.

Lai noskaidrotu to, vai uzņēmējiem, kas saviem darbiniekiem maksā "aplokšņu algas", ir pamats baidīties no Saeimā pērn pieņemtā krimināllikuma panta, kas par "aplokšņu algu" maksāšanu ievērojamā apmērā paredz cietumsodu, raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti, izmantojot apsardzes firmas "Verge" bijušā darbinieka safilmēto videomateriālu, devās pie vairākiem Latvijas advokātiem.

Kā norādījuši advokāti, ja uzņēmējs nav atstājis kādas iespējamas liecības par "aplokšņu algu" maksāšanu datorā un dažādos pierakstos, bet citi darbinieki neko neatceras un neko nezina, tad ar šādu video, kāds ir nonācis raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" rīcībā, un viena darbinieka liecību, lielākais, kas draud uzņēmējam, ir administratīvais sods. Saskaņā ar 159.pantu soda apmērs var būt no 140 līdz 2100 eiro.

Par nelegālo nodarbinātību kā būtisku problēmu nozarē runā jau vairākus gadus. Proti, negodprātīgie komersanti nodarbina darbiniekus bez līgumiem, maksājot tiem ''aplokšņu algas''.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija liecina, ka 2016.gadā visa nozarē strādāja 10 200 darbinieku. Kopējās sociālās iemaksas par viņiem savukārt bijuši 19,47 miljoni eiro, atzīmēts raidījumā.

Kā ziņots, pagājušā gada 7.aprīlī spēkā stājas Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā - ja kopējā vērtība nav mazāka par 3700 eiro.

Lai efektīvi cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti - "aplokšņu algām" -, tika piedāvāts komplekss risinājums attiecībā uz "aplokšņu algu" izmaksātājiem. Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā tika noteikti jauni administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvi tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu.

Mazos apmēros paredzēta administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2100 eiro, bet ievērojamā apmērā varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 370 000 eiro, kā arī atņemt tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, uzņēmuma "Apsardzes dienests "Verge"" apgrozījums 2015.gadā bija 308 102 eiro, bet peļņa - 37 158 eiro. Uzņēmums 2015.gadā nodokļos valstij nomaksājis 83 940 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 20 740 eiro apmērā.

Saskaņā ar 2016.gada 14.janvāra VID lēmumu uzņēmumam ir piemērots aizliegums komercķīlu reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Kā liecina VID informācija, uzņēmuma "Apsardzes dienests "Verge"" kopējā nodokļu parāda summa uz šī gada 7.martu ir vairāk nekā 2700 eiro.

SIA "Apsardzes dienests "Verge"" dibināta 2012.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro, tā vienīgais īpašnieks ir Mētra.

Komentāri [2]
#
Latvijas nabags 20.marts 2017 21:44 atbildēt
Labprāt saņemtu algu aploksnē, vismaz varētu pāris klaipus maizes vairāk nopirkt.
 
#
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! 20.marts 2017 21:32 atbildēt
Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

7. pants. Nepublicējamā informācija

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums.

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

AIZLIEGTS publicēt pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas.

AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

AIZLIEGTS publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

AIZLIEGTS publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.

V nodaļa
Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

27. pants. Atbildības pamati

Par šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana

Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

===========
===========

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers