Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Viss nepieciešamais gāzes tirgus atvēršanai jau aprīlī ir izdarīts

© F64

Viss nepieciešamais gāzes tirgus atvēršanai aprīlī jau ir izdarīts, aģentūrai LETA sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.

''Viss, kas bija nepieciešams, lai tirgu varētu atvērt no aprīļa, jau ir izdarīts. Proti, ir apstiprināti Dabasgāzes tirdzniecības noteikumi, ir sākusies tirgotāju reģistrācija,'' pauda Irklis.

Līdz ceturtdienai, 16.martam, Dabasgāzes tirgotāju reģistrā bija pieteikušies 13 komersanti. Tie ir AS ''Latvijas gāze'', AS ''Latvenergo'', SIA ''Enefit'', AS ''AJ Power Gas'', SIA ''ESK sistēmas'', SIA ''Euro Energo Company'', SIA ''Frenzo'', SIA ''GEG'', SIA ''Latvijas propāna gāze'', AS ''Rīgas gāze'', SIA ''Scener'', kā arī Lietuvas kompānijas ''Lietuvos Duju Tiekimas'' un ''Litgas''.

''Protams, vēl ir noteikumi un regulējumi, kurus būtu vēlams pilnveidot atvērta tirgus apstākļos. Mēs pašlaik aktīvi strādājam pie piekļuves noteikumiem gāzes pārvades sistēmai un krātuvei. "Latvijas gāze" novembrī izsludināja konsultācijas, un mēs esam saņēmuši ļoti daudz komentāru un ieteikumu gan no Latvijas lietotājiem, gan no kaimiņvalstīm - īpaši no Lietuvas puses. Pašlaik noteikumi ir regulatorā, un mēs skatīsimies, cik lieli labojumi ir nepieciešami no mūsu puses un vai nav nepieciešama vēl viena - jau mūsu organizēta - publiskā apspriešana. Šie noteikumi ir nepieciešami, lai atvērtais tirgus strādātu sekmīgāk, jo tie ir saistīti ar jaudu nomināciju, pārvades sistēmu un krātuvi. Jāatzīst, ka noteikumu pirmā redakcija, kura tika apstiprināta 2015.gada otrajā pusē, ir ne pārāk elastīga un prasa ļoti savlaicīgi informēt pārvades sistēmas operatoru. Atvērta tirgus apstākļos noteikumu redakcijai noteikti vajadzētu būt tādai, kas sekmē operatīvāku pārvades sistēmas un krātuves izmantošanu,'' klāstīja Irklis.

Komentējot valdības apstiprinātos Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumus, viņš atzīmēja, ka tajos ir atšķirība no elektroenerģijas tirgus.

''Proti, elektrības tirgū tirgotājam pienākums uzņemties lietotāja vietā saistības arī par sadales pakalpojumu norēķiniem attiecas tikai uz mājsaimniecībām, bet juridiskās personas atsevišķi slēdz līgumu ar AS "Sadales tīkls" un atsevišķi norēķinās. Gāzes tirgū šis centriskais princips ir attiecināts uz visiem lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan juridiskām personām. Ja kādam ir tik liels klients kā "Latvenergo", tas nozīmē, ka viņam zināmā mērā ir jāuzņemas arī saistības par "Latvenergo" sistēmas pakalpojumiem, kas ir salīdzinoši lielas summas. Protams, ka šādu saistību uzņemšanās ir saistītas ar izmaksām. Uzņēmumiem ir jāsniedz zināmas garantijas, ka tie šīs saistības spēs izpildīt. Tie ir papildu apgrūtinājumi ienākšanai tirgū. Vai tas ietekmēs tirgus aktivitāti, mēs redzēsim,'' skaidroja SPRK padomes priekšsēdētājs.

Viņš prognozēja, ka juridisko personu segmentā tirgotāju aktivitāte būs lielāka nekā mājsaimniecību segmentā. ''Ja jūs noslēdzat kaut vai vienu līgumu ar pietiekami lielu klientu, jau uzreiz var veidot apgrozījumu. Mājsaimniecību tirgū, gluži tāpat, kā mēs jau to redzam elektrības tirgū, ja tirgotājam nav pietiekami liela klientu bāze, tad diezin vai mēs varam sagaidīt lielu aktivitāti,'' atzina Irklis.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka tirgū ir alternatīvi gāzes piegādes avoti. ''Avoti ir. Ir Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis. Pagājušajā gadā Baltijas lielākais dabasgāzes patērētājs "Achema", kurš atrodas Lietuvā, ļoti lielu apjomu iepirka tieši caur Klaipēdas termināli, jo tur bija izdevīgāka cena nekā "Gazprom" piedāvātā. Protams, lietotāji var turpināt pirkt dabasgāzi arī no "Gazprom", bet jebkurā gadījumā tirgū pastāv alternatīvas un ar to nākotnē būs jārēķinās arī "Gazprom". Tirgū vairs nav iespējams vienpusēji diktēt cenu un, ja tā būs par augstu, lietotāji skatīsies citos virzienos. Savukārt lietotājiem ir iespēja diversificēt savus piegādes portfeļus. Iespējas iepirkt gāzi ir dažādas un domāju, ka it īpaši lielie lietotāji kļūs arvien aktīvāki. Turklāt tie lietotāji, kuriem kādos brīžos veidosies gāzes pārpalikumi, varēs paši kļūt par tirgotājiem un savus atlikumus tirgot biržā vai citiem uzņēmumiem. Tādēļ viens ir primārais tirgus līmenis, kur ir divi lieli avoti - "Gazprom" un Klaipēda -, bet arī sekundārajā tirgū ir daudzas iespējas,'' klāstīja regulatora vadītājs.

Taujāts, vai nevarētu pieaugt gāzes sadales tarifi, ņemot vērā, ka samazinājies patēriņš, SPRK padomes priekšsēdētājs norādīja, ka regulators strādā arī pie jaunas sadales tarifa metodikas. ''Mēs sagaidām, ka sadales uzņēmums šā gada beigās vai nākamgad, kad tas būs juridiski nodalīts no "Latvijas gāzes", varētu nākt ar jauniem tarifu pieteikumiem. Patēriņš Latvijā ir krities, bet es arī neteiktu, ka kritums ir dramatisks. Daudz vairāk ir kritušies pārvades apjomi, jo tajos ietilpa ne tikai Latvijas patēriņš, bet liela ietekme bija arī "Gazprom" un Igaunijas apjomiem, jo vēsturiski šīs gāzes rezerves tika glabātas Inčukalnā. Savukārt, ja mēs skatāmies uz Latvijas dabasgāzes sadales sistēmu, tad kritums ir, bet es to nesauktu par dramatisku. Ja iepriekšējais tarifs tika apstiprināts, kad patēriņš bija 1,8 miljardi kubikmetru, tad pašlaik patēriņš ir 1,3-1,4 miljardi kubikmetru gadā. Tas joprojām ir pietiekami ievērojams skaitlis, līdz ar to ietekme uz tarifa pieaugumu tam var būt, bet jebkurā gadījumā mēs tarifu vērtēsim kompleksi. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kopš iepriekšējā tarifa izvērtēšanas, tādēļ uz to ir jābūt pilnīgi svaigam skatījumam,'' stāstīja Irklis.

Kā ziņots, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas paredzēta 3.apīlī, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par regulatora apstiprinātu cenu plus 20%.

Savukārt mājsaimniecībām nebūs obligāti jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpinās dabasgāzi iegādāties no jau esošā tirgotāja, tad tās kā saistītie lietotāji saņems dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktu cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts ''Latvijas gāze'' kā publiskajam tirgotājam līdz 2019.gadam.