Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Piektā daļa iedzīvotāju izmanto ātros kredītus, lai segtu ikmēneša izdevumus

© Shutterstok

Liels sabiedriskās domas pētījums, kuru šī gada februārī veica preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāls Gudriem.lv, parādīja, ka no visiem patēriņa kreditēšanas veidiem, iedzīvotāji visbiežāk izvēlas ātro kredītu. Savukārt patēriņa kredītu respondenti pārsvarā ir izvēlējušies neparedzētu izdevumu segšanai, lai arī īpaši neuzticas šī kredīta veida reklāmām, secina aptaujas veicēji.

Pētījums parāda, ka gandrīz ceturtā daļa respondentu - 23.3% - nekad nav ņēmuši patēriņa kredītu. Starp tiem, kuri ir aizņēmušies, visvairāk ir ātro kredītu ņēmēju - 28.3% no respondentiem.

Otrajā vietā aiz ātrajiem kredītiem ir patēriņa kredīts, kuru noformējuši 18.3% respondentu, savukārt trešajā vietā ierindojas kredītlīnija ar 13% repondentu. 11.7% no respondentiem ir izmantojuši līzingu un 5.3 % citus kredīta veidus, tādus kā, studiju kredīts, kredītkarte ar kredītlīmitu un hipotekārais kredīts.

Kādam mērķim iedzīvotāji visbiežāk izvēlas ņemt patēriņa kredītu? Aptaujas rezultāti liecina, ka pirmajā vietā ir neparedzētu izdevumu segšana. To, kā galveno mērķi norādījuši 25.1 % no respondentiem. 11.6% respondentu atzina, ka bijuši spiesti ņemt kredītu, lai ”izvilktu” līdz algai, savukārt 8.2% aptaujāto norādījuši, ka kredīts nepieciešams rēķinu segšanai.

Tas ozīmē, ka kopumā gadrīz katrs piektais (19.8%) izjūt grūtības ikmēneša izdevumu segšanā.

Aizņemties, lai segtu remonta izdevumus, tādu mērķi ir norādījuši 8.9% respondentu, bet 7% aptaujāto aizņemās, lai finansiāli palīdzētu ģimenei un draugiem.

Rezultāti parāda, ka nedaudz samazinajies to cilvēku skaits, kuri ņem kredītu, lai “izvilktu” līdz algai. Pērn tādu bija 15%, savukārt šogad - 11.6%.

Analoģiska aptauja, kas veikta 2010.gadā, parādīja teju šokējošu statistiku - toreiz 35% respondentu atzina, ka ir spiesti ņemt patēriņa kredītu, jo ar algu nav iespējams segt visus ikmēneša izdevumus. 2012. gadā tādu bija jau 24.6%.

Secinājums ir viennozīmīgs: mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā uzlabojas, tomēr vēl joprojām ir iedzīvotāji, kuri izjūt grūtības segt ikmēneša izdevumus.

Aptauja tika veikta laika periodā no 2017.gada 3.februāra līdz 13.februārim un tajā piedalījās 1489 cilvēki.