Likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa izdevumi martā bija 492 961 eiro, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
No kopējiem izdevumiem 351 450 eiro bija izdevumi kredītiestādes mantas un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā, 94 979 eiro izmaksāti darba algās un atlaišanas pabalstos, 42 882 eiro bija administratora un administratora palīga atlīdzība. Vēl 1385 eiro samaksāti par izsoļu organizēšanu, bet 2265 eiro - par publikācijām laikrakstos.
Janvārī maksātnespējas procesa izdevumi bija 536 618 eiro, bet februārī - 669 837 eiro. Tādējādi kopā trīs mēnešos maksātnespējas izdevumi šogad bija 1,699 miljoni eiro.
Kā ziņots, "Krājbanka" administrators martā atguva 857 638 eiro.
Janvārī administrators atguva 1,779 miljonus eiro, bet februārī 939 630 eiro. Tādējādi kopumā šogad trīs mēnešos atgūti 3,577 miljoni eiro.
Kā ziņots, 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu, par tās maksātnespējas administratoru tika apstiprināts "KPMG Baltics". 2012.gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu.
2012.gadā maksātnespējas procesa izdevumi bija 20 miljoni eiro, 2013.gadā - desmit miljoni eiro. Pērn maksātnespējas izdevumi bija 11,76 miljoni eiro.
2012.gada otrajā pusē tika sākta norēķināšanās ar bankas lielāko kreditoru - Noguldījumu garantiju fondu. Līdz šim fondam pārskaitīti aptuveni 223 miljoni eiro. Sākotnējās bankas saistības pret Noguldījumu garantiju fondu bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas tagad pakāpeniski sarukušas līdz 247 miljoniem eiro.
2013.gadā "Krājbankas" administrators atguva līdzekļus gandrīz 67 miljonu eiro apmērā, bet pērn atgūti 54 miljoni eiro.
