Ekonomikas ministrija valdībā virza jaunos Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus, kas iecerēti īpaši draudzīgi monopolistam Latvijas gāzei, bet īpaši nedraudzīgi gāzes lietotājiem. Latvijas Pašvaldību savienība tos jau izbrāķējusi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dabasgāzei tiktu piešķirtas nepamatotas privilēģijas attiecībā uz citiem kurināmā veidiem. Uzņēmumam būtu faktiski neierobežotas tiesības klientus vērtēt pēc deguniem un nepatīkamajiem uzlikt depozīta maksājumus, proti, vispirms nauda, pēc tam gāze.
Iemesls, kādēļ ministrijai pēkšņi šķitis tik svarīgi pievērsties Latvijas gāzes apkalpošanai, visticamāk, ir klientu parādi. Pēc Pašvaldību savienības datiem, beidzoties iepriekšējai apkures sezonai, iedzīvotāju kopējais parāds bija 46,46 miljoni eiro un no tiem ap 30 miljoniem pienācās Latvijas gāzei.
Varētu gan arī domāt, ka valdības iztapšana uzņēmumam kaut kā saistīta ar
Ukrainas notikumiem vai iespējamām Gazprom sankcijām. Uzņēmuma vadībaiepriekš jau biedēja, ka Krievija varētu no Latvijas pieprasīt priekšapmaksu. Tas izraisītu tālāku ķēdes reakciju līdz pat gala patērētājiem un arī būtisku tarifu kāpumu, jo priekšapmaksa nozīmētu nepieciešamību piesaistīt no bankām īstermiņa kredītus.
Tomēr anotācijā par to nekas nav teikts. Toties ministrija izsmeļoši skaidro, cik svarīga ir gāzes apgādes drošība un cik nekrietni ir Latvijas gāzes klienti:
«Ņemot vērā, ka lietotāji un gazificēto objektu īpašnieki bieži vien attiecas nenopietni, pavirši un pat vieglprātīgi pret sistēmu lietošanas drošību, tādējādi apdraudot ne vien sevi, bet arī sabiedrību kopumā, ar izstrādāto regulējumu tiks uzlabota dabasgāzes apgādes sistēmu lietošanas drošība.»
Acīmredzot šī drošība augs, pateicoties arī depozīta maksai. No anotācijas noprotams, ka tā ieviesta, sekojot labajai ārzemju pieredzei:
«Praksi pieprasīt drošības depozītus atsevišķām tā sauktajām riskantajām klientu grupām izmanto daudzu valstu (piemēram, Vācijas, Lielbritānijas, Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas u.c. valstu) dabasgāzes piegādātāji, un šī drošības depozīta apjoms tiek noteikts konkrētās summās vai sasniedz pat sešu mēnešu iespējamā maksājuma apmēru.»
Latvijas Pašvaldību savienībai ir vairākas iebildes. Padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš skaidro, ka neesot pareizi jaunās normas pilnībā attiecināt uz pašvaldību dzīvojamo fondu, jo līgumus par gāzes piegādi katrs īrnieks slēdz atsevišķi un nama pārvaldnieks nevar atbildēt par gāzes patēriņu katrā dzīvoklī. Un tāpat arī Pašvaldību savienībai nav pieņemama norma, kas jaunajam lietotājam liek apmaksāt vecā lietotāja parādus. Šāda situācija var veidoties, piemēram, ja iepriekšējais īrnieks ir no dzīvokļa izlikts parādu dēļ un dzīvoklis nopirkts izsolē. A. Salmiņš norāda, ka parāda piedzīšana no trešās personas ir pretrunā Augstākās tiesas spriedumam, kas tika pieņemts 2013. gadā kādā komunālā strīdā. Iepriekšējā lietotāja parādsaistība un līgums nedrīkst ietekmēt trešās personas, «tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskas sekas». Jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam nav pienākums interesēties par to, kā vecais saimnieks veicis komunālos maksājumus. Tāpēc Pašvaldību savienība rosina noteikt, ka jaunais gazificētā objekta īpašnieks ir atbildīgs par lietotāja pienākumu izpildi, tai skaitā saņemtās dabasgāzes apmaksu, tikai no izsoles akta apstiprināšanas dienas. Ekonomikas ministrijas virzītajos noteikumos arī netiek ierobežots maksimālais no parādnieka soda procentos iekasējamais apmērs – 0,15% dienā. Taču saskaņā ar Civillikumu parāda summa nedrīkst augt bezgalīgi.
Rezumējot Pašvaldību savienības iebildes, Aino Salmiņš noteikumu projektu raksturo šādi: «Gāzes lobijs vistīrākajā veidā.»
Šobrīd jauno noteikumu starpinstitūciju saskaņošana turpinās.
