Jūnija lietainais laiks graudaugu sējumiem un dārziem nācis par labu, līdz ar to šogad gaidāmas labas vasarāju ražas, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti.
"Šopavasar vasarāju sēju bija iespēja uzsākt agri, pašā aprīļa sākumā, līdz ar to vasarāju lauki izskatās ļoti labi. Produktīvo stiebru skaits vasaras kviešiem un miežiem ir nedaudz lielāks nekā citus gadus, un tas ļauj cerēt uz labām vasarāju ražām. Kopumā vasarāju ražas prognozējam lielākas nekā vidēji Latvijā pēdējo gadu laikā," atzina Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
Vienlaikus Balodis norādīja, ka sagaidāmās labās vasarāju ražas gan ir vājš mierinājums lauksaimniekiem, īpaši Zemgales pusē, kur nelabvēlīgie apstākļi ziemā izpostīja līdz pat 90% sējumu, ko nācās pārsēt ar vasarājiem.
Patlaban vasaras kviešu vidējā raža Latvijā tiek prognozēta 3,1 tonna no hektāra, augstākās ražas gaidāmas Zemgalē - 3,7 tonnas no hektāra, bet zemākās Latgalē - 2,6 tonnas no hektāra.
Kurzemē un Vidzemē sagaidāms vidēji trīs tonnu no hektāra liels graudu iekūlums.
Vidējā miežu raža Latvijā tiek prognozēta 2,6 tonnas no hektāra. Veicot ražas apsekošanu, LLKC eksperti miežos novērojuši samērā lielu slimību izplatību. Ja tās netiks ierobežotas, ražas potenciāls kritīsies.
Vidējā vasaras rapšu raža Latvijā tiek prognozēta 1,6 tonnas no hektāra. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, saimniekiem nākas cīnīties ar krustziežu spīduļa invāziju vasaras rapsī. Laukos, kur augu aizsardzības pasākumi veikti korekti, plānotā raža būs pat ļoti laba.
Vidējā griķu raža Latvijā tiek prognozēta 0,9 tonnas no hektāra, bet auzu raža - vidēji 2,3 tonnas no hektāra.
Tāpat LLKC eksperti norāda, ka mitrais un lietainais laiks nācis par labu arī sakņu dārziem, taču šobrīd pienācis laiks, kad tajos strauji varētu sākt attīstīties dažādi kaitīgie organismi. Tāpat problēmas ir ar zemeņu puvi.
"Mitrums īpaši bija nepieciešams kāpostaugiem un kabačiem, patisoniem, gurķiem, kuriem gan līdz šim mazliet pietrūka siltuma. Taču tuvāko dienu prognozētais karstais laiks situāciju uzlabos. Lietainais laiks kaitējis zemenēm, kam ir zema ogu kvalitāte un stādījumos izplatās pelēkā puve. Lai ar to tiktu galā, pēc ogu laika stādījumi jāizravē, laikus jānogriež lapas vai jāierīko jauni stādījumi," sacīja LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa.
Jau vēstīts, ka Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu - 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.
Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.
