Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi pamatnostādnes tiesu varas un tiesībaizsargājošo iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai, apzinot galvenos problēmjautājumus un ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kas tiek lēsts 11 759 616 eiro apmērā.
Kā norādīts pamatnostādņu projektā, galvenais Latvijas tiesu sistēmas un tiesībaizsargājošo iestāžu izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu funkciju izpildi. Stiprinot tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku profesionālo kvalifikāciju, tiks veicināta stipra, kompetenta un neatkarīga tiesu vara un tiesībaizsardzības iestādes, kas ir tiesiskas valsts stūrakmens.
Tiesiska valsts ar kompetentu tiesu varu spēj piesaistīt ilgtspējīgas investīcijas, kas cita starpā veicina arī tautsaimniecības izaugsmi.
Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādes laikā sasaistē ar "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam" ir identificēti problēmjautājumi un indikatīvi iezīmēti iespējamie risinājumi un uzdevumi cilvēkresursu kapacitātes celšanai tiesu varā un tiesībaizsardzības iestādēs.
Tāpat, kā norādīja ministrija, pamatnostādnes ietver norādi uz nepieciešamiem izvērtējumiem (pētījumiem) cilvēkresursu kapacitātes celšanai, jo izvērtējumu (pētījumu) esamība ir būtisks priekšnosacījums konsekventas un efektīvas valsts politikas veidošanā cilvēkresursu kapacitātes celšanai.
Pamatnostādnēs apskatīti galvenie ar cilvēkresursu politiku saistītie problēmjautājumi, proti, pastāvīga apmācību institucionālā modeļa trūkums prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem, nepietiekami attīstītas starpdisciplinārās apmācības, kurās tiktu iesaistīti gan tiesu varas, gan tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, apmācību pieejamības un e-vides apmācību nelielais piedāvājums.
Problēmjautājumi ir arī tiesnešu, tiesu darbinieku un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku zināšanu par informācijas komunikāciju tehnoloģijām nepietiekamība, svešvalodu prasmju trūkums, kas samazina iespējas sekot līdzi aktualitātēm vairākās tiesību nozarēs un nenodrošina pilnvērtīgu tiesneša iesaisti starptautiskajās aktivitātēs, tiesneša amata kandidātiem un jaunajiem tiesnešiem trūkst pilnvērtīgu praktisko un sociālo iemaņu tiesas procesa vadīšanā.
Papildus tiek norādīts, ka pašlaik tiesas procesa ierosināšana sabiedrībā tiek uzskatīta par vienīgo pietiekami efektīvo tiesību aizsardzības līdzekli. Citi domstarpību risināšanas veidi, kas vērsti uz vienošanās panākšanu, Latvijā šobrīd netiek pietiekami plaši un efektīvi izmantoti, kā arī Latvijā šobrīd nav pietiekami veikti socioloģiskie pētījumi dažādās ar tiesas darbu un sabiedrības uzticības tiesai saistītās jomās, lai veicinātu tiesas kā pakalpojumu sniedzēja darbības ērtumu un vienkāršumu ikvienam tiesas klientam.
Rīcības virzienu īstenošanai ir izstrādāts uzdevumu un pasākumu plāns, kas paredz pilnveidot apmācību modeli, ieviešot pastāvīgu un ilgtspējīgu starpdisciplināro apmācību modeli, veicinot vienotu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu tiesu varā, tiesu varai piederīgajās profesijās un tiesībaizsardzības iestādēs, nodrošinot apmācības reģionos vai izmantojot informācijas komunikāciju tehnoloģijas, izstrādājot mācību līdzekļus (rokasgrāmatas) un vadlīnijas par dažādām tiesu sistēmas vai tiesu sistēmai piederīgo personu pienākumu izpildes niansēm.
Tiek paredzēts veicināt informācijas komunikāciju tehnoloģiju apmācību programmu izveidi, lai nodrošinātu informācijas komunikācijas tehnoloģiju efektīvu izmantošanu tiesvedības procesā, arī veicināt tiesnešu svešvalodu zināšanu pilnveidošanu, nodrošinot valodu apmācību programmas dažādiem zināšanu līmeņiem, kā arī tiesneša amata kandidātu un jauno tiesnešu individualizētas apmācības, efektīvāk pievēršoties konkrētās personas apmācību vajadzībām un uzlabojot apmācību procesa kvalitāti, ieviešot tiesneša amata kandidāta vai jaunā tiesneša darbaudzinātāja (mentora) institūtu apmācību procesā.
Tāpat tiks veicināta tiesu varas, tiesu varai piederīgo profesiju un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izpratne par mediāciju kā alternatīvu domstarpību risināšanas metodi; stiprināta vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu zināšanas par šķīrējtiesas procesu, kā arī plānots attīstīt uz izvērtējumiem (pētījumiem) balstītu konsekventu un efektīvu valsts politikas veidošanu, cilvēkresursu kapacitātes celšanu tiesu varā un tiesu varai piederīgajās profesijās.
Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu plānots piesaistīt no Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzekļiem. Atbilstoši pašlaik plānotajam apmēram kopējais tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kapacitātes celšanai pieejamais indikatīvais finansējums ir 11 759 616 eiro - ietverot Latvijas līdzmaksājumu 15% apmērā.
