Ekonomika: Arī Latvijā izstrādāti noteikumi baņķieru atalgojuma ierobežošanai 1 komentāri
 
Ekonomika

Arī Latvijā izstrādāti noteikumi baņķieru atalgojuma ierobežošanai

 
banka / skanpix

Arī Latvijā izstrādāti noteikumi, ar kuru palīdzību turpmāk plānots ierobežot baņķieru atalgojumu, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi noteikumus, kas paredz, ka turpmāk baņķieri nevarēs saņemt prēmijas par pārlieku liela riska darījumiem. Komisija skaidro, ka plānots stingrāk uzraudzīt banku prezidentu, viceprezidentu un vadošo speciālistu atalgojumu, lielāko uzmanību pievēršot tieši algu mainīgajai daļai.

FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece raidījumam stāstīja, ka "iespējams vajadzētu prēmijas atlikt uz gadu vai pat vairāk un pēc gada tās pārskatīt vai neizmaksāt vispār". Komisija arī uzskata, ka sava veida sociālā atbildība būtu jāuzņemas tām bankām, kas cietušas zaudējumus "un, protams, ja banka strādā ar zaudējumiem, prēmijas neizmaksāt vispār," "de facto" sacīja Dravniece.

Komisija arī apgalvo, ka atalgojuma sistēma būs jāsakārto visām bankām, atlaides nevienai netikšot dotas. Jau tagad bankām komisijai jāiesniedz ziņas par esošo atalgojuma politiku. Taču, kā vēsta "de facto", bankas līdz šim ļoti atsaucīgas nav bijušas - līdz šim pieprasītās ziņas iesniegušas tikai divas bankas. Komisija arī sola turpmākas baņķieru atalgojuma pārbaudes.

Bankām par noteikumu neievērošanu draudēs sava veida soda sankcijas. Kā skaidrojas Dravniece: ja noteikumus, kas attiecas uz baņķieru ierobežošanu, neievēros, tad uzraugiem ir tiesības prasīt kapitāla palielināšanu.

Pamatkapitāls tad būtu jāpalielina uzņemtā riska apmērā. Iespējams, tāpēc bankas vismaz vārdos komisijas noteikumus slavē - tie beidzot sakārtošot prēmēšanu un atsevišķu baņķieru lielo apetīti, kas esot vērojama.

Raidījuma aptaujāto banku pārstāvji gan noliedza, ka līdz šim baņķieri, dzenoties pēc lielākas peļņas, būtu uzņēmušies pārlieku risku, taču uzņemties sava veida sociālo atbildību bankas esot gatavas.

"Swedbank" Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga intervijā raidījumam apgalvoja, ka atbildība ir jāuzņemas abām pusēm, gan sabiedrībai un bankām. "Msu motivācijas sistēma tie kritēriji, kas attiecas gan uz risku, gan uz kvalitāti, tie kritēriji bija," teica bankas pārstāve.

Arī "DnB Nord bankas" personāla pārvaldes vadītāja Irēna Ļeoņenko apgalvoja, ka "nav redzēts pēdējo gadu laikā, ka būtu kaut kāda apetīte vai pārspīlējumi, kas būtu lielāki nekā citām bankām Latvijā."

Tomēr "de facto" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vēl pagājušogad, kad vairums bankas cieta lielus zaudējumus, kas kopā Latvijā pārsniedza 700 miljonus latu, atsevišķi baņķieri tik un tā saņēmuši ar pieciem cipariem rakstāmas algas, lielus "zelta izpletņus" un arī dāsnas prēmijas.

Raidījums ziņoja, ka mazākajās pašmāju bankās vadošajiem baņķieriem mēneša ienākumi svārstījušies robežās no 3000 līdz 6000 latiem. Savukārt lielo, vairumā gadījumu ārvalstu banku "meitu" vadošie baņķieri mēnesī pelnījuši krietni iespaidīgākas summas - vidēji bankas vadītāji mēnesī saņemot no 10 000 līdz pat 15 000 latiem.

Saskaņā ar raidījuma sniegto informāciju, kādā skandināvu bankā kāda amatu zaudējuša baņķiera mēneša ienākumi bijuši 66 631 lats pirms nodokļu nomaksas. Vēl kādas bankas darbu zaudējis vadošais baņķieris ticis pie 34 000 latu.

Savukārt kādas skandināvu bankas filiālē divi darbinieki pie iespaidīgiem mēneša ienākumiem tikuši pat divreiz - aprīlī un oktobrī, katru reizi saņemot vairāk nekā 68 000 latu, vēstīja "de facto".

Vēl kādā pašmāju bankā atsevišķiem vadošajiem baņķieriem lielāki ienākumi nekā parasti bijuši pat trīs reizes. Kāds valdes loceklis ticis pie papildu samaksas 45 849 latu apmērā, pēc tam vēl pie 38 394 un gada nogalē vēl pie 36 285 latiem jeb kopā - vairāk nekā 100 000 latu lieli bonusi.

Raidījuma aptaujātās bankas gan vairījušās atklāt, vai šogad baņķieriem tiks maksātas prēmijas, taču šādu iespēju neizslēdz.

"De facto" arī ziņo, ka, visticamākais, bankas ar baņķieru apetītes mazināšanu nesteigsies. Vairums sola šī gada laikā atalgojumu sistēmu sakārtot un tad jau pēc gada skatīties, kā to piemērot.

Komentāri [1]
#
Ass 8.februāris 2010 8:39 atbildēt
Es sava privātajā bankā varu maksāt kādu atalgojumu gribu! Un man pie d*** ko par to domā sabiedrība vai FKTK! Ja mana banka piederētu valstij - tad, protams, tas būtu svarīgs jautajums, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda.
Kārtējo treizi, FKTK rāpo uz ceļiem, jo ir saņemti "eiropas" komentāri un vadlīnijas - uuuuuu, cik svarīgi! Tas nekas, ka eiropā šos noteikumus izstrādāja pavisam citu mērķu dēļ, un pavisam citu ciparu dēļ :)
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers