Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Citi raksti

Anša Klintsona "Jūrmalas izbrauciens". Maršruts no Rīgas uz Bulduriem

Ceļojumu aplikācija “Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” šovasar aizrāvusi arī mūziķi un TV personību Ansi Klintsonu, kurš apņēmies apceļot vismaz daļu no spēles vēsturiskajiem 155 objektiem. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar Anša otro izveidoto spēles maršrutu “Jūrmalas izbrauciens”, kas aizvedīs Tevi nelielā un vēsturiskiem faktiem piepildītā ceļojumā no Rīgas līdz Bulduriem. Turklāt pēc punktu apceļošanas pie reizes varēsi “ķert” saules starus arī skaistajā Jūrmalas pludmalē!

Kā stāsta Ansis, ceļu Rīga-Bulduri turp un atpakaļ viņš mērojis četrus gadus, ik darba dienu apmeklējot Bulduru Dārzkopības tehnikumu. Vilcienā paspēts gan izpildīt mājasdarbus un palasīt kādu labu grāmatu, gan atpūsties un papļāpāt ar draugiem.

Fotogrāfijas autore: Lauma Trika

Pirmais pieturas punkts - Rīgas Pasažieru stacija. Vai zināji, ka vēl piecdesmito gadu beigās sliežu ceļi Rīgā atradās pilsētas ielu līmenī? Tikai līdz ar jaunās Rīgas pasažieru stacijas ēkas izbūvi tie pārcelti stacijas augšējā līmenī. Jaunā stacijas ēka tika atklāta 1960. gada 20. jūlijā.

Fotogrāfijas autore: Alise Jeromane

Otrais pieturas punkts - Torņakalna stacija. Pēc Rīgas-Bolderājas dzelzceļa atklāšanas 1873. gadā šis 1868. gadā atvērtais Rīgas-Jelgavas dzelzceļa pieturas punkts pārtapa par staciju, un tās nozīme strauji pieauga. Pēc Pirmā pasaules kara līdz ar divu dažādu sliežu platumu ieviešanu vilcienu kustības regulēšana Torņakalna stacijā kļuva vēl sarežģītāka. 1930. gadā šeit tika ierīkota tobrīd Eiropā modernākā pārmiju un signālu elektriskā centralizācija, un tika iekārtots speciāls postenis tās apkalpošanai.

Fotogrāfijas autore: Dace Bumbiere - Augule

Trešais pieturas punkts - Zasulauka stacija. Zasenhofa kā galvenā Rīgas-Bolderājas dzelzceļa stacija oficiāli tika atvērta 1873. gada 1. janvārī. Aktīva rosība stacijā gan sākās tikai pēc Rīgas-Tukuma dzelzceļa izbūves 1877. gadā. Vecā Zasulauka stacijas koka konstrukcijas ēka ātri kļuva par šauru, un 1912. gadā te izbūvēja jaunu un plašu mūra stacijas ēku, kas joprojām kalpo dzelzceļa un vilcienu pasažieru vajadzībām.

Fotogrāfijas autors: Imants Zaķis

Ceturtais pieturas punkts - Babītes stacija. Platforma “Pūpe” Piņķu un Pūpes kroga iedzīvotāju apkalpošanai atvērta līdz ar Rīgas-Tukuma dzelzceļa izbūvi 1877. gadā. 1926. gadā pēc arhitekta Pētera Federa projekta Babītē izbūvēta stacijas ēka, kas daļēji nopostīta Otrā pasaules kara gados. Ēka pēc kara atjaunota, zaudējot daļu sava apjoma, tostarp dažus dekorus un tornīti. 2015. gadā veikta stacijas modernizācija, izbūvējot jaunā standarta pasažieru platformas.

Fotogrāfijas autors: Pavel Terentyev

Piektais pieturas punkts - Priedaines stacija. Platforma “Sosnovij” ierīkota 1909. gadā saistībā ar Priedaines kā Jūrmalas kūrorta attīstību. Tajā pašā laikā šeit izbūvēta divstāvu koka stacijas ēka. 1937.-1938. gadā tās vietā pēc būvinženieru A.Grundmaņa un J.Šarlova projekta izbūvēta jauna ēka, bet 1938. gadā pēc arhitektes L.Legzdiņas metiem izveidoti terasveidīgi apstādījumi.

Fotogrāfijas autors: Pavel Terentyev

Sestais pieturas punkts - Lielupes stacija. Buļļu pieturas punkts atvērts 1913. gadā Buļļu muižas sīksaimnieku, zvejnieku un atpūtnieku apkalpošanai, kā arī saistībā ar jaunu vasarnīcu rajonu attīstību. 1932. gadā stacija pārdēvēta par Lielupi. Pēc Otrā pasaules kara līdz ar Lielupes tilta atjaunošanu stacijas sliežu ceļi pārcelti tālāk no stacijas ēkas. 2015. gadā veikta stacijas modernizācija, izbūvējot jaunā standarta pasažieru platformas.

Fotogrāfijas autors: Pavel Terentyev

Septītais pieturas punkts - Bulduru stacija. Bilderlingshofas stacija atklāta 1877. gadā un bija pirmā pilnvērtīgā starpstacija jaunajā Rīgas (Zasulauka)-Tukuma dzelzceļā. Stacija izbūvēta Bulduru vasarnieku un pamatiedzīvotāju vajadzībām. Sākotnējā koka stacijas ēka 1947. gadā aizstāta ar pašreizējo mūra ēku (arhitekts Voldemārs Ozoliņš). Kopš 1919. gada stacijas nosaukums ir Bulduri.