Pirmā pasaules kara gados Latvijas teritorijā tika izbūvēti karalauka dzelzceļi vairāk nekā 1000 km garumā. Latvijas daba tāpat kā paši latvieši ir nepiekāpīga, ar dabiskiem šķēršļiem - upēm, ieplakām un gravām, - sadārdzinot un bremzējot dzelzceļa būvniecības darbus. Neskatoties uz šķēršļiem un aktīvu karadarbību, dzelzceļš tomēr tika izbūvēts un kalpo kravu un pasažieru pārvadājumiem vēl šodien. Šajā rakstā piedāvājam ielūkoties četros būtiskos ar dzelzceļa attīstību saistītos notikumos laika periodā no 1915. līdz 1920. gadam.
Fotogrāfijas avots: Daiņa Puncuļa fotokolekcija
1915. gadā Latvijas teritorijā notiek karadarbība. Krievijas armija Latvijas teritorijā izbūvē pirmo 750 mm platuma karalauka dzelzceļu starp Jelgavu un Gurķiem (Kalneli) Jonišķu apkaimē. Savukārt Vācijas armija nodod ekspluatācijā pirmo no 1524 mm (Krievijas dzelzceļu platuma) uz 1435 mm (normālplatumu) pārbūvēto dzelzceļa iecirkni starp Liepāju un Priekuli. Šādi pārbūves darbi 1915.-1916. gadā tiek veikti visiem platsliežu dzelzceļiem Vācijas okupētajā Kurzemes teritorijā.
Fotogrāfijas avots: Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
1917. gadā Vācijas armija ieņem Rīgu un atjauno kustību pār veco Daugavas dzelzs tiltu Rīgā, izbūvējot uz tā 1435 mm sliežu ceļu.
Fotogrāfijas avots: Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
1918.- 1919. gadam Latvija atgūst neatkarību, proklamējot Latvijas Republiku un izveidojot Latvijas Pagaidu valdību. Brīvās Latvijas teritorijā sāk kursēt pirmais vilciens starp Liepāju un Lanģiem (38 km); vilciena sastāvs - lokomotīve un trīs ar sēdekļiem aprīkotas platformas, kas remontētas Liepājas darbnīcās.
Fotogrāfijas avots: Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
1920.gadā sākas ritošā sastāva pieņemšana no Vācijas saskaņā ar savstarpējo vienošanos, kas noslēgta ar sabiedroto atbalstu. Līdz 24. februārim tiek saņemtas 53 normālplatuma tvaika lokomotīves, 105 pasažieru un 674 kravu vagoni. Tiek noslēgts arī miera līgums ar Krieviju, un dzelzceļu darbība pilnībā tiek pakļauta civiliem mērķiem.
